Suche
Šnedlics atklāj: simtiem miljonu eiro par NVO bez kontroles!
FPö ģenerālsekretārs Šledlics kritizē paaugstinātas dotācijas NVO un prasa lielāku pārredzamību attiecībā uz valsts līdzekļiem.
Šnedlics atklāj: simtiem miljonu eiro par NVO bez kontroles!
2025. gada 25. augustā Austrijā ieradās pirmās atbildes uz parlamentāriem izmeklējumiem par maksājumiem, kas nav valdības organizācijām (NVO). FPö ģenerālsekretārs Maikls Šledlics bija nobažījies par acīmredzami slēptajiem ziedojumiem viņu pašu partijām un tuvām organizācijām. Pēdējo piecu gadu laikā ir pārsteidzošs finansējuma apjoms, kas ir vairāki simti miljonu eiro, vienlaikus ietaupot. Viens piemērs ir Zaļās partijas skola Freda, kas 2023. gadā saņēma divus Sociālo lietu ministrijas maksājumus par kursu ar nosaukumu “Politiski sarunas”.
Sociālais ministrs Johanness Raučs no Zaļajiem ir politiski atbildīgs par šiem izdevumiem. Šnedlics prasa pārredzamību un kritizē iespējamo naudas izšķērdēšanu. Tomēr bija grūti meklēt informāciju par ministrijām: bija nepieciešami vairāk nekā 700 atsevišķi jautājumi, jo ministrijas nevēlējās sniegt informāciju par maksājumiem NVO. Neskatoties uz valdības apgalvojumu, ka termins “NVO” likumīgi nepastāv, sociālo lietu ministrs Šūmans lietoja šo terminu savās atbildēs, bet atteicās no informācijas par citām finansētām NVO. Šledlics uzsver, ka luksofora valdība aktīvi cenšas novērst caurspīdīgumu.
Korupcija un ES finansējums
Paralēli notikumiem Austrijā, NVO finansējums tiek diskutēts par Eiropas līmeni. Korupcijas skandāls 2022. gadā izlēmīgi veidoja šo diskusiju. Ziņojumā Eiropas Revidentu tiesa kritizēja pārredzamības trūkumu starp līdzekļiem, kas plūst no ES uz NVO. No 2021. līdz 2023. gadam tādās jomās kā kohēzija, pētniecība, migrācija un vide tika piešķirta vairāk nekā septiņi miljardi eiro. Eiropas Revidentu tiesas locekle Laima Andrikienė uzsver, ka NVO finansējums bieži ir necaurspīdīgs un ka tai trūkst nepieciešamo kontroles, lai nodrošinātu, ka finansētās organizācijas ievēro ES vērtības.
Eiropas Parlamentā strīds vēlas iegūt NVO naudas piešķiršanu. EPP parlamentārā grupa, kurā ietilpst arī CDU un CSU, kritizē balvu. Monika Hohlmeier no CSU ziņoja par uzņēmuma izmaksām par lobēšanu un iespējamiem likuma varas pārkāpumiem, ko veic dažas NVO. Hohlmeier uzsver, ka ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai grautu likuma varu. Daži deputāti arī baidās, ka konservatīvie spēki varētu atgriezt pilsoniskās sabiedrības saistības, savukārt Daniels Freiss runā par koordinētas kampaņas pret pilsonisko sabiedrību zaļumiem.
Eiropas Komisijas loma
Arī Eiropas Komisija saskaras ar apgalvojumiem. Eiropas Revidentu tiesa atklāja, ka NVO finansēšana ir izpildvaras "reputācijas risks". Pārbaudes laikā netika atrasti ES vērtību pārkāpumi, bet pārskats tika ierobežots ar 90 līgumu paraugu. Mājsaimniecību komisārs Piotrs Serafins atzina, ka daži nolīgumi ir neatbilstoši un NVO ir apņēmušies lobēt. Komisija plāno atjaunināt NVO juridisko definīciju un ieviest uzlabotu finanšu caurspīdīguma sistēmu.
Rezumējot, var teikt, ka gan Austrijas, gan ES līmenī, NVO finansēšanas tēmas un ar to saistītā caurspīdīgums turpina radīt sarežģītus un pretrunīgi vērtētus jautājumus. Pieaug spiediens uz valdībām un institūcijām, lai radītu lielāku skaidrību par valsts līdzekļu izmantošanu. Tas rada izšķirošo jautājumu par to, kā NVO integritāti un neatkarību var saglabāt arvien politizētā ainavā.