Militārā parāde Belgradā: Vucic izrāda spēku ar 10 000 karavīru!

Militārā parāde Belgradā: Vucic izrāda spēku ar 10 000 karavīru!

2025. gada 21. septembrī jaunajā Belā notika iespaidīga militārā parāde. Parāde ilga divas stundas un tika atvērta ar svinīgu volejbolu, kurā tika izšauti sešdesmit šāvieni no sešiem lielgabaliem. Prezidents Aleksandars Vučić deva komandu Salve, kura pasākums bija interpretēts kā skaidrs viņa varas simbols. Trīs simtu metru gara Serbijas valsts karoga prezentācija, ko noregulēja uz pasākumu, kuru prezidents Vučić interpretēja kā varas demonstrāciju. Šo viedokli atbalsta pašreizējā ģeopolitiskā situācija: Serbija ir ieroču sacīkstēs ar kaimiņiem, īpaši ar Kosovu un Bosniju un Hercegovinu.

Militārā parāde notika Serbijas vienības, Brīvības un Nacionālās karoga dienas laikā - svētkos, kurus kopā svinēja Serbija un Republika Srpska kopš 2020. gada. Šajā īpašajā dienā tika pieminēta Tesaloniki priekšpuses sadalījums 1918. gadā. Aizsardzības ministrs Bratislav Gašiči raksturoja parādību kā simbolu, vienotību un izturību un uzaicinātus pilsoņus, lai apmeklētu. No otras puses, tādi kritiķi kā militārais komentētājs Petars Bošković redz parādās nepiemērotu un pat absurdu demonstrāciju politiskās krīzes vidū parādē, jo ievērojama iedzīvotāju daļa ir sadalīta.

Gatavošanās un diskusijas

Gatavošanās iespaidīgajai parādei kādu laiku notiek, ieskaitot gaisa kuģu uzplaukumu. Neskatoties uz svētku noskaņojumu, pasākums izraisa arī kritiskas balsis. Bošković norādīja, ka apmēram 15 000 cilvēku pēdējos sešos gados ir atstājuši Serbijas armiju un kritizējuši finanšu resursus, kas tiek iztērēti parādei. Šīs bažas ir pretstatā valsts retorikai, kas priekšplānā liek Serbijas armijas stiprumu, savukārt valsts ir vienlaikus ar palielinātu aizsardzības budžetu 1,3 miljardu eiro, kas ir desmit reizes lielāks nekā Kosovā.

Serbija pēdējos gados ir masveidā modernizējusi savus bruņotos spēkus, kas ir izraisījusi bažas starp kaimiņvalstīm. Ģeopolitiskās spriedzes kontekstā Kosovas prezidents Vjosa Osmani un Bosnijas prezidents Deniss Bečirović brīdina par iespējamo Serbijas militāro agresiju un uzskata valsti par “Krievijas satelīta stāvokli”. Abi prasa skaidrāk izturēties pret Serbiju sarunās par ES un NATO pievienošanos, lai aizsargātu reģionālo stabilitāti. Pa to laiku prezidents Vučić izplatīja "Serbijas pasaules" projektu - ideoloģiju, kas uzsver serbu intereses reģionā.

Reģionālās bažas

Serbijas militārais bruņojums un nesenie notikumi rada jautājumus par kaimiņvalstu drošību un suverenitāti. Pārskati par Francijas iznīcinātāju lidmašīnu, krievu kaujas helikopteru un Ķīnas lidmašīnu sistēmu iegādi, kā arī tūkstošiem dronu vervēšana no Irānas stiprina šīs bažas. Kamēr Kosovā nav tvertņu, turku droni un amerikāņu Javelin Tank aizsardzības raķetes to ir ieguvušas, lai nostiprinātu sevi no iespējamiem draudiem.

Ģeopolitiskā spriedze reģionā ir liela, jo Serbija iepriekš sūta satraucošus signālus ar paramiltāriem un iepriekšējiem karaspēka gājieniem. Berlīnes federālā valdība pauž bažas arī par pieaugošo Serbijas militarizāciju. Nenoteiktība par ASV turpmāko politiku pēc Donalda Trumpa iespējamās vēlēšanu uzvaras nodrošina papildu diskomfortu attiecībā uz drošību Rietumu Balkānos.

Tāpēc militārā parāde Belgradā bija ne tikai nacionālais svētki, bet arī pašreizējās spriedzes un sarežģīto politisko apstākļu atspoguļojums reģionā. Paredzams, ka diskusijas par to, vai šī varas demonstrācijas forma ir piemērota, ņemot vērā pašreizējo situāciju, joprojām būs pretrunīga.