Klimata aizsardzības likums kritikā: Gewesssler brīdina par bankrota deklarāciju!

Klimata aizsardzības likums kritikā: Gewesssler brīdina par bankrota deklarāciju!

2025. gada 24. augustā ir jauns klimata likuma projekts Norberts Tettschnig, publicējis ÖVP vides ministrs. Šis projekts, kas tiek uztverts kā nozīmīgs solis atpakaļ klimata aizsardzībā Leonore Gewesssler, Zaļo kluba priekšsēdētāja, asi kritizēja. Tas viņu raksturoja kā "klimata politisko bankrota deklarāciju", jo būtiskie mērķi, ieskaitot klimata neitralitātes mērķi līdz 2040. gadam, nav minēti likumā.

Projekts tika pasniegts tik daudz īsāks nekā iepriekšējās versijas un tika izsniegts ar centrālajiem klimata mērķiem. Ir izdzēsts arī svarīgs saturs, piemēram, "pilsoņu klimats", kā arī noteikumi par starptautisko klimata finansēšanu. Tā vietā galvenokārt koncentrējas uz ES klimata mērķu sasniegšanu, kuriem līdz 2030. gadam ir nepieciešams emisijas samazinājums par 48 %, salīdzinot ar 2005. gadu.

Trūkstošo nozares mērķu kritika

Gewesssler galvenā problēma ir saistošu nozares mērķu trūkums jaunajā likumā. Viņa uzsver, ka tā ir būtiska, lai sasniegtu pašreizējos un nākotnes klimata mērķus. Bez šiem saistošajiem mērķiem un iespējamām sankcijām likums to neuzskata par nepieņemamu. Gewesssler arī brīdina par iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomiku un darba tirgu, piemēram, darba vietu zaudēšanu un risku, ka rodas konkurences trūkumi.

Totschnig projektā valdībai līdz 2026. gada oktobra beigām ir jāizlemj par tik saukto “klimata grafiku”. Tomēr šis plāns nebūs juridiski saistošs. Projektā nozares mērķi tiek noteikti tikai kā "indikatīvi", kas ievērojami samazina projekta pašpārliecinātību un nopietnību. Jāizveido padomdevēja, brīvprātīga klimata rezerve, bet to tieši pasūta universitātes konference, bet gan politiskā vadības grupa.

Ietekme uz Austrijas klimata mērķiem

Austrija saskaras ar izaicinājumu rīkoties harmonijā ar ES klimata mērķiem. Tajos ietilpst visaptverošs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 20 % līdz 2020. gadam un 2030. gada sašaurināšanai, kas prasa neto samazinājumu par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Šajā kontekstā, ja ES klimata mērķi netiek izpildīti, miljardiem naudas sodu varētu apdraudēt, lai kompensētu klimata aizsardzības sertifikātu iegādi no ārzemēm. Bijušie klimata mērķi, kas pieprasīja neto siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2045. gadam, šķiet, ka tie ir attālinājušies no pašreizējā politiskā drafta.

Rezumējot, var redzēt, ka pašreizējam Norberta Tettschnig klimata likuma projektam ir ne tikai vardarbīga kritika Leonore Gewesssler, bet arī ar daudziem ekspertiem un vides aizstāvjiem. Jūsu bažas par nokavētajiem klimata mērķiem un iespējamie postījumi nākamajām paaudzēm, šķiet, nav nepamatoti, savukārt spiediens uz valdību pieaug, lai veiktu efektīvus pasākumus, lai apkarotu klimata pārmaiņas.