Klimata aizsardzības protests Alpbahā: prasības drosmīgiem likumiem 2040!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Alpbahā pierāda ambiciozo klimata mērķu aktīvisti, savukārt ES priekšlikums prasa samazinājumu par 90%līdz 2040. gadam.

In Alpbach demonstrieren Aktivisten für ambitionierte Klimaziele, während der EU-Vorschlag eine 90%-Reduktion bis 2040 fordert.
Alpbahā pierāda ambiciozo klimata mērķu aktīvisti, savukārt ES priekšlikums prasa samazinājumu par 90%līdz 2040. gadam.

Klimata aizsardzības protests Alpbahā: prasības drosmīgiem likumiem 2040!

Alpbahā bija svarīga demonstrācija, kuru piektdienās organizēja Future un Young Stipendijas turētājam: dažādu Alpbach klubu iekšpusē. Šis notikums bija kopīgs ÖVP projekts par jaunu klimata likumu un gaidāmajām sarunām par ES klimata mērķi 2040. gadā. Laila Kriechbaum no piektdienām par turpmāko kritizētu ministra likumu Totchnig, klimata neitrālajiem mērķiem 2040. gada sākumlapām.

Skaļš Oekonews Kreiehbaums aicināja ieviest skaidrus nozares mērķus, emisiju budžetus un saistošus plānus mērķa kropļojumu gadījumā. Viņu atbalstīja Maikls Spikermans, kurš norādīja uz Austrijas valdības attiecīgo attieksmi ES līmenī. Viņš atklāja, ka Austrija gatavojas soda maksājumiem ES, tajā pašā laikā tiek kavēts pietiekams atbalsts ambiciozajam Eiropas klimata mērķim 2040. gadam.

Pierādot prasības

Pēc dalībnieku domām: iekšpusē tas vairāk attiecas uz politiskiem stratēģiskiem lēmumiem. ES Zinātnes padome paskaidro, ka Parīzes nolīgums līdz 2040. gadam prasa samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90-95%, salīdzinot ar 1990. gadu. Šajā kontekstā tika formulēti trīs galvenās prasības politisko partiju pārstāvjiem:

  • Sozialdemokraten und Neos sollen keinem Klimagesetz zustimmen, das keine klaren Ziele und Klimaneutralität 2040 enthält.
  • Minister Totschnig soll sich für ein ambitioniertes EU-Klimaziel 2040 ohne Lücken einsetzen.
  • Der Ankauf ausländischer CO₂-Zertifikate soll stark begrenzt werden.

Klimata aktīviste Samira Ben Ali uzsvēra, ka klimata aizsardzība ir cilvēka tiesības un ka gan ES, gan dalībvalstīm ir pienākums samazināt savas emisijas. Vides ekonomikas profesors Sigrid Stagl vērsās pie Austrijas, uzņemties atbildību un pieņemt drosmīgus politiskus lēmumus. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Eiropas Komisijas avansu 2025. gada 2. jūlijā, lai mainītu ES klimata likumu, kas līdz 2040. gadam paredz samazināt neto peldošās mājas gāzes emisijas par 90 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu, piemēram, Federālā kanceleja paziņotais.

ES klimata mērķis 2040

Eiropas Komisijas priekšlikums ir balstīts uz politiskajām vadlīnijām no 2024. līdz 2029. gadam, un līdz 2050. gadam tiek sasniegts mērķis dekarbonizēt Eiropas ekonomiku. Priekšlikuma centrālais elements ir elastīgu noteikumu izveidošana, lai atbalstītu 90 procentu mērķi, kuru pamatā bija visaptverošas diskusijas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un pilsonisko sabiedrību.

Papildus klimata mērķiem ES koncentrējas arī uz SA tīrāku enerģijas avotu attīstību. Kā Eiropas Parlaments Pārskati, vairāk nekā 20 procenti no ES enerģijas patēriņa nāk no atjaunojamiem avotiem - daļa, kas līdz 2030. gadam jāpalielina līdz 42,5 procentiem. Tas notiek uz pakāpeniskas dabasgāzes ieguldījumu aiziešanas fona par labu ūdeņradim un jūras enerģijas infrastruktūrai.

Piektdienas nākotnē paziņoja, ka 2025. gada 10. oktobrī viņi organizēs lielu streiku Vīnē un ka tie notiks līdz tam iknedēļas protestiem. To darot, viņi pasvītro steidzamību par pasākumiem, lai aizsargātu klimata aizsardzību un politikas nepieciešamību sekot zinātniskām zināšanām.

Quellen: