FPAS pārtikā: satraucoši rezultāti olām un zivīm!

FPAS pārtikā: satraucoši rezultāti olām un zivīm!

Vācijas Vides un dabas aizsardzības asociācija (BUND) ir publicējusi satraucošus rezultātus no sava jaunākā pētījuma par pārtikas piesārņojumu ar PFAS. Saskaņā ar oekonews.at sistemātiskā datu novērtējumā tika konstatēts, ka arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra (PFEFASSA) Zināmas kā “mūžīgi ķīmiskas vielas”, tās ir konstatētas dažādos dzīvnieku produktos. Konkrēti, 2025. gada pavasarī tika pārbaudīti 22 vistu olu paraugi, un PFAS tika konstatēts 14 no paraugiem.

Rezultāti liecina par satraucošu piesārņojuma līmeni: tika ietekmēti 69% zivju un 55% subproduktu, tostarp aknas. 39% vistu olu arī uzrādīja piesārņojumu, savukārt dārzeņi bija tikai 7% piesārņoti. Manāms, ka hobiju zemnieku olas bija vairāk piesārņotas nekā lielveikalu olas. Lai gan četru PFAS likumīgās robežas netika pārsniegtas, tika konstatēti daudzi PFAS veidi, tostarp neregulēti savienojumi, piemēram, PFBA.

PFAS riski veselībai

PFAS ir cilvēka radīti ķīmiski savienojumi, ko izmanto daudzos produktos, tostarp tekstilrūpniecībā un pārtikas rūpniecībā. Tie ir pazīstami ar savu ilgmūžību un mobilitāti, kas nozīmē, ka tie var uzkrāties organismā. Tā rezultātā PFAS iedarbībai var būt ietekme uz veselību, piemēram, paaugstināts holesterīna līmenis un novājināta imūnsistēma. Īpaši apdraudēti ir mazi bērni un grūtnieces, jo PFAS var tikt nodots zīdaiņiem ar mātes pienu, kā konstatējusi EFSA. Federālās vides aģentūras pētījumā PFAS atliekas tika atklātas vairāk nekā 1000 bērnu asins paraugos, un satraucoši līmeņi tika konstatēti līdz pat ceturtajai daļai jauniešu.

BUND kritizē to, ka likumā noteiktās robežvērtības PFAS pārtikā ir noteiktas pārāk augstas, īpaši bērniem, un ierosina šīs vērtības pielāgot EFSA noteiktajai pieļaujamajai nedēļas devai (TWI). Tas ir 4,4 nanogrami uz kilogramu ķermeņa svara nedēļā un ir daļa no PFAS risku pārvērtēšanas pārtikā. Savā pašreizējā novērtējumā EFSA ir identificējusi samazinātu imūnreakciju pret vakcinācijām kā būtisku ietekmi uz veselību.

PFAS rašanās un izvairīšanās no tās

PFAS nonāk organismā tiešā saskarē ar pārtiku vai ieelpotām daļiņām. Patērētāji piesārņotājus galvenokārt absorbē caur zivīm un gaļas produktiem, bet olām un piena produktiem ir mazāka nozīme. Dzeramais ūdens ir arī būtisks avots. Tomēr patērētāji maz kontrolē savu iedarbību, jo daudzi produkti, kas satur PFAS, nav jādeklarē. Lai samazinātu PFAS uzņemšanas risku, BUND iesaka patērēt vairāk augu izcelsmes olbaltumvielu produktu un izvairīties no noteiktiem virtuves piederumiem. Ēdienu gatavošanai jāizmanto nerūsējošā tērauda vai čuguna pannas, savukārt jāizvairās no izstrādājumiem ar teflona pārklājumu.

BUND arī aicina visaptveroši ierobežot visu PFAS grupu visiem lietojumiem. Prasībās ietverts arī princips “piesārņotājs maksā” piesārņotās augsnes un ūdens attīrīšanai. Nīderlandē olas no hobiju saimniecībām jau ir atturētas. Notiekošās diskusijas parāda, cik svarīgi ir cīnīties pret šiem piesārņotājiem un palielināt patērētāju izpratni par riskiem.