Horvātija: dārgi svētku sapņi - pārdod cenu lēcienus tūristus!

Horvātija: dārgi svētku sapņi - pārdod cenu lēcienus tūristus!

Eiro ieviešana Horvātijā, kas tika veikta 2023. gada 1. janvārī, ir izraisījusi ievērojamu cenu pieaugumu. Šis ziņojums Kosmo Apvidū Atpūtnieki, kuri īpaši apmeklē Horvātiju, īpaši piedzīvo šokējošu cenu pieaugumu pārtikas, degvielas un restorānu apmeklējumiem, kas bieži ir līdzvērtīgi Austrijas cenām. Šo uztveri cita starpā izraisīja Austrijas ceļotāja Pulas pieredze, kas tika apspriesta tādās platformās kā Reddit.

Vietējie iedzīvotāji apstiprina, ka augstās cenas ne tikai ietekmē tūristus. Vidēji Horvātijā alga ir aptuveni 1460 eiro, vidējā vidējā vērtība ir aptuveni 1300 eiro. Daudziem horvātiem jau ir grūtības ietekmēt restorānu apmeklējumus. Restorāni un kafejnīcas piekrastē ir īpaši dārgi, salīdzinot ar Slavoniju, kur ienākumi mēdz būt zemāki.

Mazumtirdzniecības cena palielinās

Horvātijas tirgus uzraudzība pēdējos mēnešos ir noteikusi cenu pieaugumu tirdzniecībā līdz 30 procentiem, īpaši ceptām precēm un citiem mazumtirdzniecības produktiem. Reaģējot uz nepamatotu cenu pieaugumu, varas iestādes ir uzlikušas naudas sodus gandrīz 500 000 eiro pret dažādiem uzņēmumiem. Turklāt aptauja rāda, ka apmēram 65% produktu nemainīja cenas pēc eiro maiņas, savukārt 25% pat piedzīvoja cenu kritumu. Tikai 10% produktu reģistrēto cenu pieaugumu, kas norāda, ka inflācija nav konsekventi dramatiska.

Horvātiešu ekonomiskie apstākļi ir saspringti. Jauniešiem ir arvien grūtāk dzīvot patstāvīgi, jo nomas maksas pēdējos gados ir pieaugušas. Tas attiecas uz daudziem, kuri uzskata, ka atkāpjas savās četrās sienās kā vienīgais veids, kā atvieglot finansiālo spiedienu.

Inflācija un patērētāju uzvedība

Sākotnēji tika lēsts, ka inflācijas līmenis Horvātijā pēc eiro ieviešanas bija aptuveni 12,5 procenti, bet līdz 2023. gada februārim nedaudz samazinājās līdz 11,7 procentiem. Eiropas Centrālā banka Patēriņa cenu harmonizētā indeksa (HICP) mēneša pieaugums 2023. gada februārī bija tikai 0,2%, kas ir viena no zemākajām eiro zonas vērtībām.

Tomēr patērētāji jūtas neskaidri par turpmāko cenu attīstību. Daudzi pilsoņi baidās no turpmākas cenu pieauguma, ko varētu izraisīt fiksētās izmaksas un cenu pārredzamības trūkums. Patērētāju uztvere par inflāciju ir stabilizējusies pēc pazemināšanas janvārī, taču bažas joprojām ir. Īpaši saspringts ir tas, ka Horvātijas starptautiskās atlaides iekasē cenas, kas ir augstākas nekā citās valstīs, piemēram, Vācijā vai Slovēnijā. Šī neatbilstība liek daudziem horvātiem veikt mērķtiecīgus pirkumus ārzemēs, lai ietaupītu izmaksas.

Kopumā situācija daudziem horvātiem ir saspringta. Neskatoties uz pilnīgi skaidru mērenu cenu attīstību pēc eiro ieviešanas, ikdienas dzīve joprojām raksturo pieaugošās dzīves izmaksas, kas izraisa nopietnu diskusiju par valsts ekonomisko nākotni.