Obama brīdina: Trumps uzbrūk vārda brīvībai - ko tas mums nozīmē?

Obama brīdina: Trumps uzbrūk vārda brīvībai - ko tas mums nozīmē?

Nesenā runā Baraks Obama aicināja ASV plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus aizstāvēties pret “valsts piespiešanu”, kas apdraud vārda brīvību. Pēc [Kleinezeitung.at] teiktā, Obama uzsvēra, ka pirmais grozījums šo brīvību garantēja. Viņa paziņojumus pastiprināja bijušā Washington Post komentētāja Karena Attiah lieta, kura tika atlaista pēc kritiskiem komentāriem par vardarbību pret ieročiem un Baltās Amerikas bezdarbību. Obama publicēja New York Times ziņojumu, kurā tika apspriesta Attiah apšaude, saistot reakciju ar viņas izturēšanos ar Trumpa administrācijas plašsaziņas līdzekļu kritikas pasliktināšanos.

Trumpa administrācija nesen ir veikusi paaugstinātu rīcību pret kritiķiem. Piemēram, Trump iesūdzēja New York Times par 15 miljardiem dolāru (aptuveni 12,7 miljardu eiro) par iespējamo neslavas celšanu. Viņš arī uzslavēja ABC lēmumu atcelt Džimija Kimmela vēlu vakaru šovu, kas bija pārāk kritisks par bijušā prezidenta svīta. Ironiski, ka Obama apsūdz Trumpa administrāciju par tā dēvēto “atcelšanas kultūras” izmantošanu, kuru tā iepriekš bija kritizējusi. Šī kultūra apraksta sociālā ostracisma formu, kuru valdība arvien vairāk izmanto pret nepatīkamām balsīm.

Kursa atcelšana Kolumbijas universitātē

Vēl viens spiediena ietekmes uz vārda brīvības piemērs ir Kolumbijas universitātes “rases, plašsaziņas līdzekļu un starptautisko lietu” kursa atcelšana. Attiah, kurš arī strādāja par pasniedzēju universitātē, tagad piedāvā kursu tiešsaistē bez maksas un kritizē Universitātes administrāciju par tās nepareizām darbībām. Šī atcelšana tiek uzskatīta par reakciju uz prezidenta Trumpa izdarīto spiedienu attiecībā uz Pro-Palestīnas protestiem, vēsta [Newsone.com]. Attiah aicina uz neatkarīgu diskusiju un uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu kompetencei nevajadzētu būt atkarīgai no institucionālajiem ierobežojumiem.

Šīs norises izceļ satraucošo tendenci, kurā melnie pedagogi piedāvā neatkarīgus kursus, lai veicinātu vēsturiskas pārdomas, kas pārsniedz apstiprinātos stāstījumus. Papildus Attiah Dr. Marvin Dunn uzsāka līdzīgu iniciatīvu, mācot melno vēsturi bez atļaujas. Šī tendence parāda, kā sabiedrībā balstītas izglītības pieejas piedāvā pieaugošu pretestību tam, kas tiek uztverts kā autoritāra akadēmiskā atmosfēra.

Vārda brīvība un sociālā spriedze

Tomēr debates par vārda brīvību, ko raksturo tā sauktā “atcelšanas kultūra”, joprojām ir dziļa problēma. [Bpb.de] ziņo par šīs kultūras negatīvo ietekmi uz diskursu. Kamēr daži politiķi, piemēram, Frīdrihs Mercs, identificē atcelšanu kultūru kā draudu vārda brīvībai, kritiķi apgalvo, ka tā ir tikai “morāla panika”. Aptaujas rāda, ka ievērojama daļa iedzīvotāju rietumu valstīs, ieskaitot 57% britu un 55% amerikāņu, klusē, baidoties no kritikas.

Vācijā tikai 45% aptaujāto uzskata, ka viņi var brīvi paust savu viedokli. Šie pētījumi izceļ pieaugošo nedrošības sajūtu, kas ietekmē pat politiski un sociāli aktīvāko pilsoņu spēju izteikties. Piemērs tam ir Džeimsa Benneta, New York Times atzinuma priekšnieka apšaude un Eugena Gomringera dzejoļa noņemšana no Berlīnes universitātes.

Šī dinamika atspoguļo sarežģītus jautājumus par viedokli un spēku saistību un institūciju lomu diskursa brīvības uzturēšanā vai ierobežošanā. Īpaši politiskajai polarizācijai ASV ir tālejošas sekas, kas nākotnē varētu ietekmēt arī Eiropu. Diskusija par vārda brīvību jāsaprot un jāpraktizē ir aktuāla un ārkārtīgi būtiska.