Sīrijas sabrukums: Turkiye uzvar, Izraēla ir gatavībā!
Al Asada krišana maina spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos: Turkiye gūst labumu, bet Irāna un Krievija zaudē.

Sīrijas sabrukums: Turkiye uzvar, Izraēla ir gatavībā!
Dramatiskas varas maiņas Tuvajos Austrumos: Turkija triumfē, Izraēla baidās par nākotni!
Pēc 54 nežēlīgās valdīšanas gadiem al Asada ģimenes režīms Sīrijā ir sabrukis! 8.decembrī Bašars al Asads aizbēga no savas valsts un lūdza patvērumu Krievijā. Viena no nežēlīgākajiem režīmiem mūsdienu vēsturē krita pēc tikai 12 dienu ilgām asām kaujām starp Sīrijas armiju un opozīcijas spēku koalīciju, izbeidzot 13 gadus ilgušo Sīrijas pilsoņu karu.
Sīrijas konflikts prasījis vairāk nekā 350 000 dzīvību un licis pārvietoties vismaz 13 miljonus cilvēku. Al Asada režīma brutālās represijas pārvērta miermīlīgu revolūciju internacionalizētā pilsoņu karā, kurā galvenie spēlētāji bija Krievija, Irāna, Turkija un ASV.
Ģeopolitiskā zemestrīce
Režīma sabrukums pamatīgi mainīs reģiona ģeopolitisko karti. Sīrija, kurai kopš 1944. gada bija diplomātiskās attiecības ar Padomju Savienību un kas palika lojāls sabiedrotais septiņdesmitajos gados, tagad ir zaudējusi savu stratēģisko nozīmi. Ir apdraudētas arī ciešās saites ar Irānu, kas pastāv kopš 1979. gada. Irānai al Asada režīma zaudēšana nozīmē tās “šiītu pusmēness” būtiskā pīlāra zaudēšanu – ietekmes sfēru, kas stiepjas no Afganistānas līdz Vidusjūrai.
Līdz ar al Asada bēgšanu Irāna ir zaudējusi ne tikai galveno sabiedroto, bet arī spēju atbalstīt Hezbollah un projicēt savu ietekmi Libānā un ārpus tās. Ģeopolitiskās kārtis tiek mainītas, un Irāna var būt spiesta izstāties vai pastiprināt centienus izstrādāt kodolieroci, lai kompensētu savu novājināto pozīciju.
Turkiye kā uzvarētāji
Turpretim Turkiye kļuva par pārliecinošu uzvarētāju 14 gadus ilgajā pilsoņu karā! Valsts ir iedragājusi savu konkurentu pozīcijas un tagad var ietekmēt teritoriālo koridoru, kas caur Sīriju savieno Eiropu un Persijas līci. Lai gan ASV un Eiropas Savienība svin al Asada gāšanu kā izšķirošu triecienu pret Krieviju un Irānu, tās cer, ka tas arī palīdzēs atrisināt viņu bēgļu krīzes, ļaujot Sīrijas pilsoņiem brīvprātīgi atgriezties savā valstī.
Taču ziņas par al Asada krišanu Izraēlā uzņēma ar dalītām jūtām. No vienas puses, Izraēla svin Irānas vadītās alianses vājināšanos, kas varētu nostiprināt Izraēlas dominējošo stāvokli Levantā. No otras puses, Izraēlas valdība ir nobažījusies par jauno politisko spēku Damaskā, kas, visticamāk, izrādīs lielāku solidaritāti ar palestīniešiem. Tas izskaidro, kāpēc Izraēlas armija sāka masveida gaisa ofensīvu pāri Sīrijai, lai iznīcinātu tās stratēģiskās ieroču rezerves, baidoties, ka tās varētu izmantot pret Izraēlu.
Al Asada krišana un no tā izrietošā reģionālā pārkārtošanās varētu krasi mainīt spēku līdzsvaru Tuvajos Austrumos. Pilnu ietekmi sapratīsim tikai nākamajos gados!