Samits par budžeta pārstrukturēšanu: vai federālās un štatu valdības var ietaupīt?

Samits par budžeta pārstrukturēšanu: vai federālās un štatu valdības var ietaupīt?

Trešdien, 2025. gada 1. aprīlī, notiks izšķiroša samita diskusija starp federālajām, vietējām un štatu valdībām, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta steidzami nepieciešamajai budžeta restrukturizācijai. Šis solis ir ļoti svarīgs valdībai, jo 2024. gada deficīts 4,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek uzskatīts par saasinošu. Tiek ziņots šajā kontekstā vienna.at ka dalībnieki, tostarp valdības vadība, kā arī finanšu ministrs un valsts sekretārs, vēlas vienoties par reformām budžeta situācijas atslogošanai.

Galvenais lielā deficīta faktors ir lielais valstu skaits, kuras atstāj valsti. nachrichten.at uzsver, ka aptuveni 0,9 procentu punktus no deficīta var attiecināt uz federālo zemju budžetiem, kas liecina, ka tās gandrīz nedomā par ietaupījumiem, konsolidējot budžetu. Drīzāk štatu vadītāji pieprasa papildu resursus un, šķiet, nevēlas uzņemties atbildību. Šāda attieksme varētu būtiski kavēt reformu procesu.

Finanšu shēmas nosacījumi

Jaunais Austrijas parāds 2024. gadā sasniegs 22,5 miljardus eiro, izdevumiem palielinoties par 8,8 procentiem līdz 242,8 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā ieņēmumi stagnē, pieaugot tikai par 4,9 procentiem līdz 271,3 miljardiem eiro. Eksperti uzskata, ka šīs atšķirības ir būtiska rīcības nepieciešamība. Tāpēc finanšu ministrs uzsver nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārstrukturēt budžetu.

Papildus jaunu parādu problēmai Austrijas Statistikas birojs norāda, ka Austrijas kopējais parāds šobrīd ir sasniedzis 394,1 miljardu eiro, kas atbilst gandrīz 43 000 eiro parādam uz vienu iedzīvotāju. Šī vērtība rada papildu izaicinājumus attiecībā uz atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60 procentus no IKP statistika.at ziņots.

Perspektīva turpmākajām darbībām

Kamēr šodien stājas spēkā pirmie taupības pasākumi budžeta restrukturizācijai, jau izskan politiķu balsis, kas aicina veikt reformas federālismā un stiprināt nodokļu autonomiju. Tomēr ir vērojama zināma skepticisma pakāpe attiecībā uz ietaupījumu iespējām, īpaši no štatu vadītāju puses. Tirole šeit ir pozitīvs piemērs, jo štata gubernatoram ir zems parāds, savukārt citas pašvaldības, īpaši Vīne, nonāk arvien pieaugošā parādu slazdā.

Pēc lielās sarunas kancelejā gaidāma trīs koalīcijas partneru vadītāju preses relīze, kurā būs plašāka informācija par rezultātiem un turpmākajiem soļiem. Politisko lēmumu pieņēmēji saskaras ar līdzsvarošanas aktu: vienreizēji ietaupījumi ir jāapvieno ar ilgtspējīgiem risinājumiem, lai efektīvi risinātu finanšu sprādzienbīstamību.