Dārgakmeņu laupīšana Luvrā – policija medī zagļus pēc iespaidīgas laupīšanas!
Luvras muzejs Parīzē šodien joprojām ir slēgts pēc brutālas laupīšanas. Vainīgie nozog vērtīgas rotaslietas.

Dārgakmeņu laupīšana Luvrā – policija medī zagļus pēc iespaidīgas laupīšanas!
2025. gada 19. oktobrī starptautisku uzmanību piesaistīja iespaidīga laupīšana Luvras muzejā Parīzē. Nezināmi vainīgie svētdienas rītā laikā no pulksten 9:30 līdz 9:40 izbēguši ar “nenovērtējamām” rotaslietām. Vainīgie, šķietami trīs līdz četru cilvēku banda, ar motorzāģiem ielauzās telpās un koncentrējās uz divām vitrīnām “Apollona” telpā. Lai piekļūtu, viņi kravas grozā bija izcēlušies kādā muzeja telpā un ieradās ar motorolleru, kuru vēlāk atrada policija.
Kultūras ministre Račida Dati apstiprināja uzbrukumu, kurā, par laimi, netika ievainoti. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess sacīja, ka reids ilga tikai septiņas minūtes. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu par "organizētu bandu zādzību" un "noziedzīgas organizācijas izveidošanu". Uzbrukuma rezultātā Luvra tajā dienā paliks slēgta "ārkārtēju iemeslu dēļ". Tā ir ārkārtīgi reta muzeja slēgšana, kas 2024. gadā bija apmeklētākā pasaulē ar gandrīz deviņiem miljoniem apmeklētāju.
Aizsardzība pret pārapdzīvotību un protestiem
Papildus laupīšanas izaicinājumiem Luvra pirmdien, dienu pēc laupīšanas, saskārās ar vēl vienu problēmu: tās darbinieku streiku. Viņi protestē pret nepanesamiem darba apstākļiem, hronisku darbinieku trūkumu un ar to saistīto pārmērīgo tūrismu. Šo notikumu rezultātā muzejs pēkšņi tika slēgts iekšējās sanāksmes laikā, atstājot tūkstošiem apmeklētāju garās rindās pie vārtiem.
Agrāk Luvra tika slēgta reti, parasti tikai kara vai pandēmijas laikā. Uz šī fona prezidents Emanuels Makrons paziņoja par visaptverošu 10 gadu atjaunošanas plānu, lai risinātu esošās problēmas, piemēram, ūdens noplūdes un infrastruktūras pārslodzi. Plāna pamatā ir īpašas telpas izveide ikoniskajai "Monai Lizai", kas katru dienu piesaista aptuveni 20 000 apmeklētāju.
Finanšu izaicinājumi un renovācijas plāni
Darbinieki sūdzas arī par neatbilstošām atpūtas vietām, ierobežotām tualetēm un ekstrēmo temperatūru muzejā. Luvras prezidenta iekšējā piezīme brīdina par konstrukcijas defektiem un nepanesamiem apstākļiem apmeklētājiem un darbiniekiem. Pilns renovācijas plāns tiek lēsts no 700 līdz 800 miljoniem eiro, un tas tiks finansēts no biļešu pārdošanas, privātiem ziedojumiem un valsts finansējuma. Šajā kontekstā šogad sagaidāms arī biļešu cenu kāpums tūristiem ārpus ES.
Pašreizējā situācijā Luvra, neskatoties uz tās nozīmi un popularitāti, atrodas neskaidrā finansiālā situācijā, kas rada papildu izaicinājumus pasaules slavenākā muzeja nākotnei. Uzbrukumu un streiku kopīgā dinamika rada jautājumus par drošību un darba apstākļiem Parīzes kultūras centrā, jo turpinās izmeklēšana un diskusijas starp vadību un darbiniekiem.
exxpress.at ziņo, ka… apnews.com sniedz papildu informāciju... un cnn.com pievieno svarīgu kontekstu.