Trumps pakļauj Eiropu spiedienu ar muitas draudiem - ES joprojām ir mierīgs!

Trumps pakļauj Eiropu spiedienu ar muitas draudiem - ES joprojām ir mierīgs!

2025. gada 26. augustā ASV prezidents Donalds Trumps atkal pasludināja muitas draudus Eiropas valstīm, īpaši pret valstīm, kuras ir ieviesušas digitālos nodokļus Amerikas tehnoloģiju uzņēmumiem. Tomēr Eiropas Savienība netiek pakļauti draudiem. Eiropas Komisijas pārstāvis skaidri uzsvēra, ka ES nevēlas, lai Trump būtu parakstījis, kuri noteikumi būtu jāiet piemēroti digitālajām platformām. Tas tiek darīts saistībā ar jaunākajiem nolīgumiem, kas noslēgti, lai nokārtotu ilgu tirdzniecības konfliktu un noteiktu muitas augšējo robežu 15 procentu apmērā gandrīz visiem produktiem, piemēram, vienna.at.

Trumps skaidri pateica, ka viņš apdraudēs valstis, kas uzbrūk Amerikas tehnoloģiju uzņēmumiem ar papildu tarifiem eksportam uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ietver tādas valstis kā Francija, Itālija un Austrija, kuras jau ir ieviesušas digitālos nodokļus par tādu uzņēmumu kā Google un Apple pārdošanas apjomiem. Trumps šos nodokļus uzskata par diskriminējošiem un draudus ASV uzņēmumiem. Papildus tarifiem viņš arī paziņoja par tehnoloģiju un datoru mikroshēmu eksporta ierobežojumiem, kas vēl vairāk veicināja spriedzi starp ASV un Eiropu. ASV valdība prasa izmaiņas arī stingros ES digitālajos likumos, kuriem vajadzētu apkarot nepatiesu informāciju, savukārt ES uzsver vajadzību pēc šiem likumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un aizsardzību bērniem, kā arī demokrātisko vēlēšanu integritāti.

ES mēroga digitālais nodoklis un to sekas

Joprojām nav izlemts ES mēroga digitālā nodokļa regulējums, lai gan tas ir apspriests gadiem ilgi. Saskaņā ar n-tv, ES plāno reaģēt uz pārdošanas apjomiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm ar digitālu nodokli, kuru mērķis ir pārdošanas apjomi. Šis nodoklis 2026. gadā varētu ienest aptuveni 37,5 miljardus eiro, kā aprēķina Eiropas Politikas centrs (CEPS). Lielākajā daļā skarto digitālo pakalpojumu ir programmatūras licences, abonēšana un reklāmas telpas sociālajos tīklos.

Plānotā nodokļu likme ir aptuveni pieci procenti no šo uzņēmumu pārdošanas apjomiem, savukārt tradicionālie uzņēmumi maksā vidēji 23 procentus. Šī nevienlīdzīgā nodokļu uzlikšana joprojām ir galvenā tēma diskusijās starp ES un ASV. Politiskais atbalsts digitālajam nodoklim arvien vairāk tiek atrasts Vācijā, kuru vada zaļumi un kreisie, savukārt apmēram 40 procenti pilsoņu atbalsta augstāku tehnoloģiju uzņēmumu nodokļu uzlikšanu.

Izaicinājumi un iespējamie riski

Tomēr digitālā nodokļa ieviešana varētu radīt dažus izaicinājumus. Nepieciešams izlīgums par visām 27 ES dalībvalstīm, kas apgrūtina tādu valstu kā Īrijas, Dānijas un Zviedrijas pretestību. Riski ietver paaugstinātas izmaksas, kuras varētu nodot patērētājiem un uzņēmumiem, kā arī iespējamo digitālās infrastruktūras slodzi. Negatīva Amerikas Savienoto Valstu reakcija varētu izraisīt arī tirdzniecības konflikta saasināšanos. Iepriekš apspriesto digitālā nodokļa alternatīvu gadījumā tiek ņemts vērā arī tehnoloģiju grupas reklāmas ieņēmumu nodokļu uzlikšana.

Tāpēc sarunas un pasākumi, kas saistīti ar digitālo nodokli, ir sarežģīta transatlantiskā tirdzniecības konflikta kontekstā. Ņemot vērā jau saspringtās attiecības, atliek redzēt, kā gan ES, gan Amerikas Savienotās Valstis reaģēs uz savu partneru attiecīgajiem apgalvojumiem un draudiem. Kamēr ES turpina centienus regulēt digitālo ekonomiku, Trump ir spiests saslimt ar Amerikas interesēm. Tam varētu būt tālejošas sekas gan politiskā, gan ekonomiskā līmenī, kā to analizēja futurhinos.