Austrija krustcelēs: koalīcija vai jaunas vēlēšanas? Van der Bellens zem spiediena!
Pēc Nehammera atkāpšanās Austriju gaida politiskas pārmaiņas: koalīcijas vai jaunas vēlēšanas – nākotne joprojām ir neskaidra.
Austrija krustcelēs: koalīcija vai jaunas vēlēšanas? Van der Bellens zem spiediena!
Austrija saskaras ar politisko krīzi: pēc iepriekšējā kanclera un ÖVP līdera Karla Nehammera atkāpšanās koalīcijas sarunas starp ÖVP, SPÖ un Neos ir cietušas neveiksmi. Tas noved pie sarežģītas situācijas federālajam prezidentam Aleksandram Van der Bellenam, kuram tagad ir jāizsver iespējas. Lai gan sākotnēji viņš vēlējās meklēt koalīciju bez Brīvības partijas (FPÖ), tagad viņam ir izvēle starp darbu ar FPÖ jauna kanclera vadībā vai, iespējams, jaunām vēlēšanām, kas varētu krasi mainīt politisko ainavu, kā liecina Kosmo ziņojumi.
Nosaukuma maiņa un neveiksmes sarunās par valdības izveidošanu parāda, cik sarežģīta ir politiskā situācija Austrijā. Pagājušā gada septembrī notikušajās Nacionālās padomes vēlēšanās FPÖ izvirzījās vadībā ar 28,85% balsu sadalījumu, tai sekoja ÖVP ar 26,3% un SPÖ ar 21,1%. Neos boss Beate Meinl-Reisinger preses konferences laikā skaidroja, ka, neskatoties uz pastāvīgām diskusijām pēdējo dienu laikā, vienošanos panākt nav izdevies. Jo īpaši pensiju jautājums izrādījās vislielākais strīdu punkts. Viņa un citi vadošie politiķi saskata nepieciešamību reformēt pamatstruktūras Austrijā, taču trūka nepieciešamo drosmīgo priekšlikumu, kā ziņoja Die Zeit.
FPÖ loma un valdības nākotne
FPÖ kā spēcīgākais spēks parlamentā tagad aicina Nehammeru atkāpties. Pēc viņu domām, viņam ir pienācis laiks pamest amatu, jo cilvēki ir neapmierināti ar viņa pagātnes politiskajiem lēmumiem. Vienlaikus gan ÖVP, gan SPÖ atbildību par koalīcijas sarunu neveiksmi ir nodevušas viena otrai. Papildus izaicinājumiem pensiju politikā viņi norādīja uz dažādām perspektīvām ekonomikā un nodokļos, kas arī noveda pie sarunu pārtraukšanas, kā liecina Zeit informācija. Jo īpaši SPÖ politiķis Hanss Pīters Doskozils pašreizējo situāciju saskata kā iespēju izveidot ekspertu valdību, kam sekos jaunas vēlēšanas, kas padara valsts politisko kursu vēl neskaidrāku.