Zelta cena eksplodē līdz rekordaugstam līmenim: investori bēg uz drošu patvērumu!
Zelta cena ASV ekonomikas politikas un inflācijas ietekmē 2025. gada 22. aprīlī sasniedza rekordaugstu līmeni – 3500 USD.
Zelta cena eksplodē līdz rekordaugstam līmenim: investori bēg uz drošu patvērumu!
Otrdien, 2025. gada 22. aprīlī, zelta cena sasniedza vēsturiski augstāko līmeni 3500 USD (3081 eiro) par Trojas unci (31,1 gramu). Šis nozīmīgais notikums iezīmē vairāk nekā divu procentu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo dienu pēc tam, kad cena pirmdien jau bija pieaugusi par gandrīz trim procentiem. Galvenais šī cenu pieauguma virzītājspēks ir mutiskais strīds starp prezidentu Donaldu Trampu un ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāju Džeromu Pauelu. Tramps izdara spiedienu uz Pauelu, lai tas pieprasītu procentu likmju samazināšanu, un kritizēja viņu kā "vēlo kungu" un "lielo zaudētāju".
Zelta cenas attīstība notiek saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ASV ekonomikā. Tomēr Pauels nelabprāt samazina procentu likmes, jo baidās no inflācijas riskiem, ko var saasināt Trampa agresīvā tarifu politika. Pastāv arī bažas par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos vai pat recesiju, norāda ekonomisti. Tramps apgalvo, ka inflācija pašlaik ir zema, un uzskata, ka likmes samazināšana ir nepieciešama, lai atvieglotu slogu ekonomikai. Neskatoties uz šo apgalvojumu, ASV patēriņa cenas martā pieauga par 2,4 procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Cenu invāzija un ekonomikas perspektīvas
Izejvielu tirgi liecina, ka zelta cena kopš marta beigām ir pieaugusi par gandrīz 12 procentiem, savukārt gada laikā līdz šim tā ir pieaugusi par aptuveni trešdaļu. Salīdzinājumam, 2024. gadā zelta cena jau bija palielinājusies par 27 procentiem. Vēsturiski zelta cenām ir tendence pieaugt pēc Federālo rezervju sistēmas veikto procentu likmju samazinājuma. Procentu likmju samazināšanas laikā no 2001. līdz 2003. gadam zelta cena pieauga par aptuveni 30 procentiem, un 2019. gadā trīskāršā likmes samazināšana izraisīja pieaugumu par aptuveni 18 procentiem.
Tomēr pašreizējos apsvērumus par Federālo rezervju sistēmas likmju samazināšanu ietekmē ģeopolitiskā spriedze un nestabilie tirgus apstākļi. Ekonomisti brīdina, ka tirdzniecības spriedze, ko galvenokārt izraisījusi Trampa politika, var pavērt ceļu iespējamai inflācijai, jo uzņēmumi nodod lielākas izmaksas tieši patērētājiem.
Zelts kā drošs patvērums
Eksperti turpina uzsvērt zelta lomu kā "drošības patvērumu" ekonomiskās nenoteiktības laikos. Zelta cenu kāpums varētu liecināt par to, ka nemierīgajos laikos investori novirza savu naudu uz zemāka riska investīcijām. Cenu attīstībā izšķiroša nozīme ir tādiem ilgtermiņa faktoriem kā ģeopolitiskā spriedze, piedāvājums un pieprasījums zelta tirgū, kā arī citu aktīvu klašu rādītāji. Vēsturisko tendenču apskats liecina, ka investoriem ir jāsaglabā pacietība un jāuzrauga tirgus attīstība ilgākā laika periodā, pirms pieņem lēmumus par pirkšanu vai pārdošanu.
Pašreizējā tirgus situācija skaidri parāda, ka zelta cena joprojām ir nestabila ekonomiskās politikas norišu un ģeopolitiskās spriedzes ietekmē. Jautājums par to, vai tendence turpināsies vai stabilizācija notiks, joprojām ir aizraujošs, un tam var būt ilgstoša ietekme uz finanšu tirgiem.
Šajā kontekstā atliek noskaidrot, kā Federālo rezervju sistēma reaģēs uz pašreizējām ekonomikas problēmām un kādus turpmākos pasākumus tā veiks, lai aizsargātu ASV ekonomiku. Investoriem ir jāapzinās, ka lēmumiem par zelta pirkšanu vai pārdošanu vienmēr jābūt balstītiem uz pilnīgu tirgus situācijas analīzi.