FPö uzbrukumi: miljardu finansējums NVO Austrijā aizdomās!

FPö uzbrukumi: miljardu finansējums NVO Austrijā aizdomās!

Diskusija par nevalstisko organizāciju (NVO) finansēšanu Austrijā nesen ir kļuvusi intensīvāka. 2025. gada 26. augustā federālā valdība publicēja visaptverošu pārskatu par maksājumiem 725 organizācijām, kuras kopš 2019. gada oktobra ir saņēmušas kopumā 4,3 miljardus eiro. Šī plašā summa ietver finanšu resursus bezpeļņas organizācijām, asociācijām un institūcijām, un tikai 3,3 miljardi eiro nonāk valsts universitātēs. Galvenā kritiskā balss šajās debatēs ir FPö, kas iesniedza kolektīvu izmeklēšanu ar vairāk nekā 2100 jautājumiem vairāk nekā 200 lappusēs un aizdomās par iespējamu nodokļu miljonu ļaunprātīgu izmantošanu šajā jomā.

FPö īpaši kritizēja faktu, ka tā nesaņēma informāciju par ministrijas darbinieku dalību 725 organizācijās. Šī caurspīdīguma trūkuma iemesls bija tas, ka federālā valdība paziņoja, ka šī informācija neattiecas uz departamentu izpildvaras ietvariem un paziņoja par finansēšanas darba grupu, kas uzraudzīs finansējuma izdevumu revīzijas un kontroli. Šajā kontekstā FPö kritizē maksājumus kā iespējamu naudas izšķiešanu lietām, kas nav vajadzīgas, savukārt Zaļie šo apsūdzību uzskata par neslavas celšanas kampaņu pret NVO, piemēram, [5min.at] (https://www.5min.at/5202508260840/ngo-foerderungen-im focused-fpoe-attact-regierung-defeidigt/).

Apgalvojumu fons

NVO lietu vēl vairāk veicina korupcijas skandāls no 2022. gada, kas izraisīja debates par ES finansējumu šādām organizācijām. Eiropas Revidentu tiesas ziņojums kritizēja pārredzamības trūkumu attiecībā uz līdzekļiem, kas plūst no ES uz NVO. Revidentu tiesas locekle Laima Andrikienė pauda bažas par ES finansējuma necaurredzamību un aicināja uz turpmāku kontroli, lai nodrošinātu, ka finansētas organizācijas ievēro ES vērtības. No 2021. līdz 2023. gadam NVO saņēma vairāk nekā septiņus miljardus eiro galvenajās politikas jomās, piemēram, kohēzijā, pētniecībā, migrācijā un vidē, un Eiropas Parlamentā notiek strīds par šīs naudas sadali, ziņo ziņojumi Tagesschau.de.

Pašreizējā politiskajā klimatā tiek kritizētas arī EPP frakcijas, ieskaitot CDU un CSU. Tiek apspriests, ka līdzekļi NVO tiek izmantoti lobēšanai un ka dažās no šīm organizācijām ir iespējami likuma varas pārkāpumi. Monika Hohlmeier no CSU uzsver, ka ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai grautu likuma varu. No otras puses, NVO aizstāv sevi pret šiem apgalvojumiem un norāda, ka nav pierādījumu par likumu pārkāpumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu.

Atbilde uz apgalvojumiem

Diskusija par NVO finansējumu ir izraisīta no politiskām pretrunām, kas ietekmē arī pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Daži deputāti baidās, ka konservatīvie spēki parlamentā varētu atgriezties pie šīm saistībām, īpaši tādās jomās kā klimata aizsardzība. Daniels Freunds no Zaļajiem runā par koordinētu kampaņu pret pilsonisko sabiedrību Briselē un aicina panākt lielāku pārredzamību visiem ES naudas saņēmējiem.

Jautājums joprojām ir saspringts gan nacionālā, gan ES līmenī, un pilsoniskās sabiedrības aizsardzību daudzi politikā uzskata par arvien vairāk pakļautiem. NVO finansējuma sašutums nav tikai Austrijas parādība, bet arī tai ir izšķiroša loma plašākā diskusijas kontekstā par NGO lomu un finansējumu ES, jo [exxpress.at] (https://exxpress.at/politik/oesterreichsicher-ngo-plex-aufdeck- 43-mrd-725--