Finanšu satricinājums: Valsts valdība iesniedz pārsteidzošu rēķinu izrakstīšanu 2024!

Finanšu satricinājums: Valsts valdība iesniedz pārsteidzošu rēķinu izrakstīšanu 2024!

Rheinland-Pfalz, Deutschland - 2025. gada 17. jūnijā štata valdībā tika panākta vienošanās par 2024. gada rēķinu. Neto finansēšanas bilance ir -555 miljoni eiro, kas ir uzlabojums par 360 miljoniem eiro, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm. Aptuvenā deficīts -915 miljonu eiro tika sagaidīts nenoteiktos ekonomiskos apstākļos, piemēram, [OTS] (https://www.ots.at/presseaus-sung/ots_20250617_ots0125/collungsschlung-2024-actable-abstall-mun-called-called Rāmeļi).

Finanšu valsts padomes loceklis Ludvigs Šlericko 2024. gadu raksturoja kā vētrainu un atklāja, ka ir jāpārvalda lielas finanšu un sociālās problēmas. Labāka secinājuma iemesli ir rūpīga budžeta sastādīšana grūtos apstākļos. Turklāt no Koronas fonda tika izmantota zemāka līdzekļu izmantošana un unikāls grāmatvedības efekts.

Brīdinājums par parādu

Schleritzko mudināja nopietnu finansiālu stāvokli un draudošu parāda kalnu. Tiek ziņots, ka personāla izdevumi nepārtraukti palielinās. Katrs algas pieaugums par 1% izmaksā aptuveni 15 miljonus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā algas pieaugums ir aptuveni 27%. Tajā pašā laikā veselības aprūpes izmaksas kopš 2020. gada ir palielinājušās par gandrīz 50%, un izdevumi bērnu aprūpes jomā.

Lai uzlabotu finansiālo stāvokli, Šlericko aicina labāk koordinēt ar federālo valdību, lai samazinātu izmaksas, piemēram, izmantojot kopīgu iepirkumu. Ņemot vērā šos apstākļus, tiek arī norādīts, ka ienākumi ir ievērojami zemāki, salīdzinot ar pieaugošajiem izdevumiem.

Eiropas fiskālie noteikumi kontekstā

Daži no finanšu politikas izaicinājumiem ir tieši saistīti ar jaunajiem Eiropas fiskālajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2024. gada aprīļa beigās. Saskaņā ar [Bundesbank] datiem (https://publikationen.bundesbank.de/publikation-de/berichten-studien/monatsberichte/monatsbericht-februar-2025-928514?article=oefent-finances), 22 no 27 dalībvalstīm ir iesnieguši fiskālos plānus par primāro izdevumu pieaugumu. Ir svarīgi, lai par šiem plāniem sarunātos ar Eiropas Komisiju, lai sasniegtu parāda un deficīta mērķus.

Komisija ir publicējusi pārskatus un ieteikumus par fiskālajiem plāniem. Tiek novērots, ka dažas dalībvalstis, ieskaitot Austriju, saņem vairāk laika attiecībā uz fiskālo plānu iesniegšanu, savukārt citas valstis, piemēram, Nīderlande, nav iesniegušas atbilstošu plānu. Tas parāda, cik svarīga ir stingra jauno noteikumu ieviešana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansiālo veselību.

Konkurence ar līdzekļiem un politiskiem lēmumiem

Saistībā ar finanšu izaicinājumiem ir arī aktuāls Bundestag būvniecības fonds, par kuru tika nolemts 2021. gada 7. septembrī, lai atbalstītu jūlija plūdu skartos reģionus kā bundestag. 30 miljardu eiro fonds ir daļa no "Attīstības palīdzības 2021", un tas ir paredzēts, lai palīdzētu tikt galā ar kaitējumu. Šim nolūkam bankrota pieteikums uz laiku tika apturēts, lai skartajiem reģioniem būtu relaksējoša fāze.

Kopumā pašreizējā situācija rāda, ka līdzsvars starp ienākumiem un izdevumiem publiskajā sektorā kļūst par nozīmīgu kā centrālā tēma. Daži pēdējie gadi parāda, kā neparedzēti notikumi var spēcīgi ietekmēt federālo un štatu valdību finansiālo stāvokli.