ES Charation Komentārs: Jaunam budžetam ir jānosaka prioritātes!

ES Charation Komentārs: Jaunam budžetam ir jānosaka prioritātes!

Österreich, Land - ES Tehnoloģiju departaments šodien ir norādījis steidzamu lūgumu dalībvalstīm precīzāk pielāgot gaidāmo ES ilgtermiņa budžetu ar politiskām prioritātēm. Jans Gregors, Revidentu tiesas loceklis, uzsver nepieciešamību noteikt līdzsvaru starp izdevumu prioritātēm un pieejamajiem līdzekļiem. ES komisijas uzmanības centrā ir ieguldījumi aizsardzības spējas un stratēģiskajās jomās nākamajā daudzgada finanšu sistēmā (MFR).

Sarunām par jauno finanšu sistēmu ir ļoti liela nozīme, jo ES valstīm un kopā ar Eiropas Parlamentu tās ir vienbalsīgi jāpieņem. ES parlamentam jau ir nepieciešami vairāk finansiālu līdzekļu, jo pašreizējie izdevumi par 1% no ES-27 nacionālajiem ienākumiem nav pietiekami. Pašreizējais MFR darbojas kopš 2021. gada 1. janvāra un beidzas 2027. gada 31. decembrī.

prasības pēc vienkāršības un efektivitātes

Revidentu tiesa arī aicina vienkāršot finanšu mehānismus un noskaidrot izdevumu prasības, lai palielinātu efektivitāti. Viņš brīdina, ka vienkāršošana nedrīkst būt uz atbildības rēķina. Turklāt skaidrai mandātam revidentu tiesai ir jāpārbauda visaptveroši izdevumi gaidāmajā ES budžetā.

Analīze rāda, ka ir iespēja skaidri definēt un sistemātiski apsvērt Eiropas pievienoto vērtību jaunajā MFR. Tas ietver nepieciešamību izveidot ciešāku saikni starp dažādiem ES fondiem un ES fondiem ar reformām dalībvalstīs. Jāievēro arī Koronas būvniecības fonda "Nākamā paaudzes" atmaksa ", no 2028. gada gadā paredzamās atmaksas un procentu maksājumi no 25 līdz 30 miljardiem eiro gadā.

Austrija kā neto maksātājs

Austrija gandrīz katru gadu parādījās kā neto maksātājs un tāpēc vairāk maksā ES, nekā plūst atpakaļ. Austrijas vidējais negatīvā budžeta bilance pašreizējā MFR ir -0,29% no nacionālā bruto ienākumiem. Turklāt Austrija saņēma bruto atlaidi no ikgadējām ESD iemaksām 565 miljonu eiro. Neto aizsargiem, piemēram, Austrijai, ir svarīgi, lai jaunais MFR izveidotu līdzsvaru starp parādu atmaksu un turpmākajām investīcijām.

2023. gadā Vācija bija ES lielākais neto maksātājs ar negatīvu budžeta atlikumu -0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Arī Francija un Nīderlande ir nozīmīgi neto maksātāji, un viņu negatīvā budžeta OALD ir -0,3% no IKP. No otras puses, Horvātija, Latvija un Ungārija ir lielākie neto uztvērēji, ko mēra ar IKP.

Neto maksātāju un neto uztvērēju situācija

• Vācija: -0,4% no IKP (17,4 miljardi eiro)
• Francija: -0,3% no IKP (9,0 miljardi eiro)
• Nīderlande: -0,3% no IKP
• Horvātija: 3,1% no IKP
• Latvija: 2,8% no IKP
• Ungārija: 2,3% no IKP

Neto pozīciju ir izšķiroša nozīme finanšu apstākļos ES. Tos nosaka atšķirība starp finanšu pakalpojumiem ES un iegūtajiem pakalpojumiem. ES ekonomiskā, sociālā un teritoriālā nevienlīdzība ES joprojām ir galvenā tēma.

Saskaņā ar tā līgumiem ES veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp dalībvalstīm. Tāpēc precīza sadzīves līdzsvara apsvēršana vien nav pietiekama, lai pilnībā reģistrētu ES dalības priekšrocības un izaicinājumus. Revidentu tiesa plāno publicēt amatu par jauno komisijas priekšlikumu 2025. gada otrās puses laikā.

Lai iegūtu papildinformāciju par tīkla ceļvežiem un tīkla saņēmējiem ES un ar to saistīto finanšu sistēmu, apmeklējiet vietni hreref = " "https://de.statista.com/statistik/studie/38139/umfrage/nettozahler-und-nettoeMfaengerlaender-in-der-eu/"> statista .