Trešā sarunu kārta ķīmijā: algu kāpums vai strupceļš?

Trešā sarunu kārta ķīmijā: algu kāpums vai strupceļš?

Trešā sarunu kārta par ķīmiskās rūpniecības koplīgumu sākās Vīnē 2025. gada 23. aprīlī. Sarunas skar aptuveni 50 000 darbinieku no šīs nozares. Pagaidām arodbiedrības nav iesniegušas nekādas konkrētas darba samaksas prasības un procentu piedāvājumu no darba devējiem nav. Saskaņā ar vietni vienna.at darbinieku pārstāvji draud ar darba sanāksmēm, ja vienošanās netiks panākta.

Arodbiedrības aicina izveidot ilgtspējīgu kopējo paketi ar reālo algu pieaugumu. Īpaša uzmanība jāpievērš zemo ienākumu ņemšanai vērā. Savukārt darba devēji norāda uz sarežģīto konkurences situāciju un augstajām algu un enerģijas izmaksām, kas spēcīgi ietekmē viņu sarunu pozīciju.

Ekonomiskie pamatnosacījumi

Pašreizējie ekonomiskie apstākļi ir ilgstošas ​​lejupslīdes ēnā. Īpaši saspringtā situācijā nozare ir bijusi kopš 2023. gada sākuma. Lai gan 2025. gada aprīlī inflācija bija 2,8 procenti, iepriekšējā gadā tā bija ievērojami augstāka – 6,8 procenti. Tas ilustrē saspringtos ekonomiskos apstākļus, kādos arodbiedrības un darba devēji risina sarunas par algām pavasara algu kārtā. Tas attiecas ne tikai uz ķīmisko rūpniecību, bet arī uz elektrisko, stikla un papīra rūpniecību, kurā kopumā strādā gandrīz 125 000 darbinieku, kā prese ziņo.

Darba devēji, piemēram, Traktionssysteme Austria izpilddirektors Roberts Tenkls saka, ka viņiem ir jācīnās ar iepriekšējo gadu ienākumu pieaugumu. Īpaši ievērojamu slogu uzņēmumiem uzliek straujais materiālu cenu un enerģijas izmaksu kāpums, kas, salīdzinot ar pirmskara gadiem, ir dubultojies.

Perspektīva par koplīgumu slēgšanu

Piektdien sākas sarunas par aptuveni 60 000 elektrotehnikas un elektronikas nozares darbinieku. Arodbiedrības paziņojušas, ka sākotnēji savas prasības turēs noslēpumā un tiecas pēc inflācijas kompensācijām. Savukārt darba devēji sagaida, ka sarunas noritēs mēreni. Papildus ķīmijas un elektrotehnikas nozarēm recesija skar arī stikla un papīra rūpniecību, kas nozīmē, ka arī šajās nozarēs strādājošo kabatās ir jāaizpilda robi.

Sarunās arvien vairāk satrauc neskaidrības, ko rada Ukrainā notiekošais karš un ar to saistītās enerģētikas krīzes. Vienlaikus darba devēji brīdina par iespējamām algu un cenu spirālēm, ko varētu izraisīt pārmērīgs algu pieaugums. Šo darba koplīguma sarunu kontekstu raksturo arī sarežģīta ekonomiskā vide, kurā algu līgumi jāpieprasa pakāpeniski. Saskaņā ar Tagesschau koplīguma strīdu un iespējamos darba strīdus nevar izslēgt, jo arodbiedrību un darba devēju nostājas ir ļoti atšķirīgas.