Hartūma iekarota: valsts vadītājs pasludina brīvību pēc ilga pilsoņu kara

Hartūma iekarota: valsts vadītājs pasludina brīvību pēc ilga pilsoņu kara

2025. gada 26. martā Sudānas valsts vadītājs Abdel Fatahs al Burhans paziņoja, ka regulārā armija - Sudānas bruņotie spēki (SAF) - atgūst galvaspilsētu Hartūmu. Al-Burhan paziņoja: "Hartuma ir atbrīvota." Tomēr ziņas par pilnīgu pilsētas kontroli nevarēja neatkarīgi apstiprināt. Tajā pašā laikā paramilitāro Ātrā atbalsta spēku (RSF) padomnieks atzina prezidenta pils, lidostas un citu pilsētas daļu zaudēšanu.

Kaujas starp SAF un RSF, kas turpinās kopš 2023.gada 15.aprīļa, ir vainagojušās ar humanitāro katastrofu. Konflikta rezultātā ir pārvietoti līdz 12,9 miljoniem cilvēku. Eksperti lēš, ka vardarbības, bada un slimību izraisīto nāves gadījumu skaits ir no 60 000 līdz 150 000.

Pašreizējie notikumi konfliktā

Pilsoņu karš, kas izcēlies no varas cīņas starp Al-Burhan un RSF komandieri Mohammedu Hamdanu Daglo, kas pazīstams arī kā Hemeti, ir ievērojami pasliktinājis dzīves situāciju Sudānā. Kamēr RSF kontrolēja lielu daļu Hartūmas vairāk nekā divus gadus, SAF ietekme saglabājās citos reģionos, jo īpaši Portsudānā. RSF joprojām ir nozīmīga teritorija Sudānas rietumos.

Šīs militārās sadursmes saasināja pirmdien uzlidojums RSF teritorijām Ziemeļdārfūrā, kurā gāja bojā desmitiem civiliedzīvotāju. Satelītu attēli arī apstiprināja ziņas par armijas veikto tirgus masveida bombardēšanu.

Humanitārā krīze un starptautiskās reakcijas

Humanitārā situācija ir katastrofāla: saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem aptuveni 25 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība, un 17,7 miljoniem cilvēku draud akūts bada risks. Turklāt gandrīz 2 miljoni cilvēku ir pametuši valsti, galvenokārt uz Ēģipti, Čadu un Dienvidsudānu. Starptautiskie mediji konfliktam pievērš maz uzmanības.

RSF, kas tika dibināta 2013. gadā, lai regulētu varu režīma ietvaros, ir saņēmusi atbalstu no starptautiskiem dalībniekiem, tostarp no Krievijas Vāgnera grupas, savukārt SAF atbalsta tādas valstis kā Ēģipte, Turcija un Saūda Arābija.

Konflikta vēsturiskais konteksts

Pašreizējais konflikts Sudānā nav izolēts. Tas ir gadiem ilgās politiskās nestabilitātes un pilsoņu karu rezultāts valstī, kas līdz 1956. gadam bija Lielbritānijas kolonija. Kopš tā laika pilsoniskā sabiedrība ir aicinājusi veikt demokrātisku pārveidi, taču militārās iejaukšanās un varas spēles bieži vien ir stājušās pretī šai kustībai. Diktatora Omara al Bašira gāšana 2019. gadā izraisīja īslaicīgu optimismu, bet pastāvīgu konfliktu starp dažādiem varas klaniem.

Valsts pagātnes vēsture, jo īpaši saistībā ar 2003. gada Darfūras konfliktu, ir vēl vairāk padziļinājusi sabiedrības ievainojumus un liek apšaubīt Sudānas nākotni. Lai izbeigtu humanitāro krīzi un nodibinātu mieru valstī, ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts un ilgtspējīgi risinājumi.

Sīkāku informāciju var atrast pārskatos no vienna.at, Wikipedia un bpb.de lai atrastu.