Kaja Kallas: ES centieni risināt Ukrainas konfliktu ar Trumpu
ES ārvalstu komisāre Kaja Kallas cenšas uzlabot attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm 2025. gada 13. septembrī, lai veicinātu mieru Ukrainā.

Kaja Kallas: ES centieni risināt Ukrainas konfliktu ar Trumpu
2025. gada 13. septembrī ES ārvalstu pārstāvis Kaja Kallas apstiprināja viņas centienus uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm Donalda Trumpa vadībā. Pašreizējā paziņojumā viņa uzsvēra, ka "ASV ir un paliks mūsu vissvarīgākais partneris". Kalasa atzīmē, ka stils un politikas veids, ko jaunā ASV valdība īsteno, ir dziļi mainījusies. Trumpa procedūra ir ļoti orientēta uz biznesu, kas transatlantiskajās attiecībās rada jaunu dinamiku. Tas aicina eiropiešus uzdot sev jautājumus, to, ko viņi vēlas sasniegt, un kuri viņiem ir pieejami drukāšanas līdzekļi.
Kalasa lēš, ka pēdējās nedēļās jau ir panākts reāls progress, īpaši attiecībā uz ciešo koordināciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm procedūrā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Viņu galvenais mērķis joprojām ir atrast kopīgus ceļus, lai piespiestu Vladimiru Putinu panākt miera līgumā.
Diplomātiskās iniciatīvas Ukrainas konfliktā
ES stratēģiskās problēmas un prioritātes
Kad viņa stājās amatā, Kaja Kallas apsolīja stiprināt ES globālo stāvokli un nodrošināt ģeopolitisko un ekonomisko drošību. Viņa uzsvēra nepieciešamību palielināt ieguldījumus aizsardzībā un intensīvāk sadarbībā ar starptautiskiem partneriem. Turklāt viņa uzsvēra Ukrainas papildu pasākumu nozīmi un nākamo piecu gadu laikā cenšas iegūt rezultātus attiecībā uz ES paplašināšanos.
Kalasa brīdināja, ka Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna mērķis ir mainīt pasaules kārtību, pamatojoties uz noteikumiem. ES Ukrainas uzvara karā pret Krieviju ir skaidra prioritāte, tāpēc tā ir spēcīga militārā, finansiālā un humānā atbalsta gadījumā.
Transatlantiskās partnerības loma
Vēl viena svarīga tēma ir ES apstiprināšanas stiprināšana kā preventīvs līdzeklis pret agresiju. Kallas aicināja uz pastāvīgu atbalstu no ES sankcijām pret Krieviju, pat ja šim jautājumam trūkst vienotības. Tas uzsver transatlantiskās partnerības nozīmi drošībā un labklājībā.
Visbeidzot, Kaja Kallas skaidri pateica, ka ES nav nepieciešami atsevišķi militārie spēki no NATO, bet gan veicina savu lomu aizsardzības nozares stiprināšanā. Plašākā kontekstā, kurā ietilpst arī Izraēlas Palestīnas konflikts, tas apstiprināja ES pienākumu uz tūlītēju pamieru un humāno palīdzību, kā arī atbalstīt ilgtermiņa divu valstu risinājumu.
Nākamie soļi ietver Kallasa pakalpojumu novērtēšanu, ko veic Eiropas Parlaments un Jaunās Komisijas koledžas ievēlēšana, kas paredzēta novembrī Strasbūrā.