ES samits: kritiskas debates par Izraēlu un atbalstu Ukrainai

ES samits: kritiskas debates par Izraēlu un atbalstu Ukrainai

Gaza, Palästina - 2025. gada 25. jūnijā ES ārlietu ministri apspriedīs ES Izraēlas asociācijas līguma 2. panta kritisku pārbaudi. Šajā ziņojumā ir uzsvērtas humānās situācijas problēmas Gazas joslā, un tas ir izraisījis faktu, ka arvien vairāk Eiropas valstu reģionā publiski kritizē. Dažas ES valstis jau aicina uz vienošanos apturēt, savukārt Vācija un Austrija šajās debatēs ir piesardzīgi. Šie atšķirīgie uzskati ir diskusiju centrā gaidāmajā ES samitā, kas notiks ar daudzām tēmām, bet, iespējams, bez nozīmīgiem lēmumiem, piemēram, tagesschau . Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Feldkamps ir stimulējis līguma pārskatīšanu un uzsver, ka dažas valstis, piemēram, Nīderlande, vēlas piekrist ES Izraēlas rīcības plāna pagarināšanai tikai tad, ja vienošanās ir pakļauta kritiskai pārskatīšanai.

Izraēlas pasākumu kritika

ES galvenais diplomāts Kaja Kallas bija nobažījies par humāno situāciju Gazā un Izraēlas pasākumus raksturoja kā nepietiekamu. Astoņpusējs dokuments, ko ir publicējis Eiropas Ārlietu dienests (EAS), apraksta pastāvīgu atbildības trūkumu visām Izraēlas un Palestīnas konfliktā iesaistītajām lapām. Kalasa lūdza Izraēlu paaugstināt Gazas humānās palīdzības blokādi, savukārt citas ES valstis, kuras vada Spānija, Beļģija un Īrija, arvien vairāk izdara spiedienu uz Izraēlas valdību.

Kritiskā situācija Gazā, kuru ir ievērojami pastiprinājusi Izraēlas militārie pasākumi, kas kopš 2023. gada oktobra notiek ievērojami, ir izraisījusi vairākas ES valstis, kas prasa sekas. Gandrīz divas trešdaļas no 27 ES dalībvalstīm tagad aicina veikt izmaiņas sadarbībā ar Izraēlu, kas ir krasa atkāpšanās no bijušās Izraēlas draudzīgās attieksmes daudzās Eiropas valstīs. Vienošanās satur noteikumus par cilvēktiesību uzturēšanu, bet tas arvien vairāk tiek apšaubīts, jo humānā krīze Gazā kļūst arvien steidzīgāka.

ES samita konteksts

Gaidāmajā samitā jāapspriež arī citas tēmas, ieskaitot Ukrainas palielināto atbalstu un 18. sankciju paketes apstāšanos pret Krieviju, kuru bloķē Ungārija un Slovākija. Prezidents Wolodymyr Selenskyj piedalīsies praktiski. NATO ir apņēmusies līdz 2035. gadam ieguldīt piecus procentus no IKP aizsardzībā un drošībā, kas uzsver nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus. Šajā samitā ES uzsvērs, ka ir jāpalielina šīs Eiropas drošības izmaksas.

Diskursa laikā par ES Izraēlas asociācijas līguma statusu visām izmaiņām attiecībā pret Izraēlu vienbalsīgi jāizlemj visām dalībvalstīm-šķēršļu, kas ir ievērojami sarežģīti. Pa to laiku ES joprojām ir vissvarīgākais Izraēlas tirdzniecības partneris ar preču tirdzniecību 42,6 miljardi eiro pagājušajā gadā - viens aspekts, kas arī jāņem vērā, pārbaudot līgumu, piemēram, Politico ziņoja.