Debates par naturalizāciju: nākotne ar islāma vairākumu Vācijā?

Debates par naturalizāciju: nākotne ar islāma vairākumu Vācijā?

Debates par naturalizāciju un integrāciju Vācijā pēdējos gados ir ieguvušas arvien lielāku impulsu. Galvenā tēma ir prognoze, ka islāma vairākums Vācijā varētu būt iespējama līdz 2050. gadam. Šī tēze, ko izvirzīja Filips Peimans Engels, Jüdische Allgemeine galvenais redaktors, rada jautājumus par drošības sajūtu un integrācijas nākotni. Pašreizējie skaitļi rāda, ka visu laiku augstākais līmenis-291 955 naturalizācija, tika sasniegts 2024. gadā, kas ir par 46% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka 28% no šīm naturalizācijām devās uz Sīrijas pilsoņiem, uzsverot notiekošos izaicinājumus, kas saistīti ar lidojumu un migrāciju.

Līdz ar tautības likuma reformu, kas stājās spēkā 2024. gada 27. jūnijā, naturalizācijas process tika vēl vairāk modernizēts. Nākotnē naturalizācija būs iespējama pēc piecu gadu dzīvesvietas Vācijā. Īpašo integrācijas pakalpojumu gadījumā tika izslēgta iespēja naturalizēt tikai pēc trim gadiem. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam, kurš vēlas iegūt Vācijas pilsonību, tagad Vācijā jādzīvo vismaz piecus gadus neatkarīgi no individuālajiem integrācijas sasniegumiem.

Tautības likuma reforma

Jaunais regulējums skaidri uzsver, ka naturalizācijai nepieciešama ilgtermiņa saikne ar Vāciju, kas būtu jāizsaka lingvistiski, sociāli, ekonomiski un kulturāli. Apstākļi ietver: pietiekamas zināšanas par vācu un spēju patstāvīgi nodrošināt iztiku. Kanclers Mercs paskaidroja, ka integrācijai ir izšķiroša nozīme kopīgs vērtību horizonts un kopīga valoda. Šie aspekti, visticamāk, arī izrādīsies centrāli saistībā ar diskusiju par islāmismu un tā ietekmi uz sabiedrību.

Šajā kontekstā kļūst skaidras briesmas, ko rada politiskais islāms, kas tā galējā formā reliģiskos baušļus izvirza virs Federatīvās republikas pamattiesībām. Ar to saistītie riski ir dažādi, piemēram, paralēlu sabiedrību radīšana, antisemītisms, spiediens uz sievietēm un meitenēm un naidīgums pret homoseksuāļiem. Turklāt skolotāji, varas iestādes un plašsaziņas līdzekļi tiek pakļauti spiedienam. Tāpēc, lai risinātu šīs problēmas, ir īpaši svarīgi pieprasījums pēc aizsardzības vadības kultūras un pārredzamu ārvalstu ietekmes tīklu finansēšanu.

Integrācija kā process

Diskusija par naturalizāciju un ar to saistītā atbildība par integrāciju ir cieši saistīta ar vācu identitātes jautājumu. Statistika rāda, ka 52,4% cilvēku ar migrantu pieredzi Vācijā tagad ir Vācijas pilsonība. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki ikdienā piedzīvo, ka tiek apšaubīta viņu vāciskums. Tas noved pie senču kā vācu kritērija kritērija samazināšanās. Ir acīmredzamas domāšanas izmaiņas, kuros arvien svarīgāks ir tādi kritēriji kā spēja runāt vāciski un ir tautība.

Noslēgumā jāatzīmē, ka politiskie lēmumi un sociālās debates par naturalizāciju un integrāciju ne tikai risina pašreizējos izaicinājumus, bet arī veidos Vācijas nākotnes virzienu arvien daudzveidīgākā sabiedrībā. Tādēļ brīdinājumi par skaidru valsts un sabiedrības skaidru rīcību ir nozīmīgāki nekā jebkad agrāk.