2025. gada budžets: investīcijas izglītībā un aprūpē, neskatoties uz parādu slogu!

2025. gada budžets: investīcijas izglītībā un aprūpē, neskatoties uz parādu slogu!

2025. gada 18. jūlijā tika publicētas būtiskas 2024. gada finanšu pārskatu detaļas, uzrādot noguldījumus 3,4 miljardu eiro apmērā un izņemtos līdzekļus 3,66 miljardu eiro apmērā. Parāda līmenis joprojām ir stabils zem 15 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šie pozitīvie skaitļi atspoguļo to, ka aptuveni 70 procenti no šodienas parāda ir no 2002. līdz 2012. gadam, kas liecina par ilgtermiņa stabilitāti. Skaļi Noklikšķiniet uz Karintija Lielais procentu slogs, kā arī mantotais slogs, kas jau ir notīrīts, piemēram, priekšfinansējums ceļu būvniecībā, rada slogu pašreizējām finanšu struktūrām.

Neskatoties uz šiem finanšu izaicinājumiem, turpmākās investīcijas dažādās jomās tika virzītas uz priekšu. Tajos ietilpst tādi pētniecības klasteri kā Silicon Austria Labs un topošais Comet Center, kuru mērķis ir nostiprināt uzņēmuma atrašanās vietu. Papildu iniciatīvas ir vērstas uz optiskās šķiedras paplašināšanu, uzlabotu aprūpes piedāvājumu un pamatizglītību. Aicinājums valsts parlamentam kopīgi īstenot strukturālās reformas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai nākotnē varētu balstīties uz stabilu finansiālo pamatu.

Valsts budžeta deficīts Eiropas kontekstā

Attiecībā uz noteikumiem par valsts budžeta deficītu Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir pienākums izvairīties no pārmērīga budžeta deficīta. Tas tiek darīts Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros, kas ierobežo valsts budžeta deficītu līdz 3% no IKP. Ja šis limits tiek pārsniegts, var tikt uzsākta tiesvedība, kas var beigties ar naudas sodu. Laikā no 2023. līdz 2024. gadam dažas ES valstis, piemēram, Vācija, spēja palielināt savu deficīta attiecību no -2,5% līdz -2,8%, savukārt citas valstis, piemēram, Rumānija (-9,3% no IKP) un Polija (-6,6% no IKP) nepārprotami pārsniedza 3% robežu, piemēram, Destatis ziņots.

2024. gadā ES vidējais valsts parāds pieauga līdz 81% no IKP — pieaugums salīdzinājumā ar 80,8% 2023. gadā. Vācijā bija stabils parāda līmenis 62,5%, savukārt Igaunijā bija viszemākais parāds, tikai 23,6%. Turpretim ir tādas valstis kā Grieķija (153,6 %) un Itālija (135,3 %), kurām ir augstākais parāda līmenis ES.

Reformas un fiskālā stabilitāte

Stabilitātes un izaugsmes pakts agrāk tika reformēts, lai garantētu ekonomikas un finanšu stabilitāti eirozonā. Pēdējā visaptverošā reforma notika 2024. gadā, un tās galvenais mērķis ir samazināt augsto parāda līmeni un veicināt stratēģiskās investīcijas. 2025. gada pavasarī Komisija ierosināja aktivizēt glābšanas klauzulu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, nepārkāpjot deficīta ierobežojumus. Šī pasākuma mērķis bija radīt finansiālu rīcības brīvību, kas iepriekš Covid-19 pandēmijas laikā bija uz laiku apturēta. Sīkāka informācija par šiem noteikumiem atrodama tīmekļa vietnē Federālā Ekonomikas ministrija.

Tas padara pašreizējo ekonomisko situāciju gan valsts, gan Eiropas līmenī izšķirošu. Fiskālo noteikumu un saistīto finanšu stratēģiju pielāgošana ir būtiska, lai risinātu problēmas nākotnē. Tomēr šo jauno noteikumu efektivitāte praktiskajā īstenošanā vēl ir jāredz.