Divas trešdaļas austriešu cieš no nepanesama vasaras karstuma!

Divas trešdaļas austriešu cieš no nepanesama vasaras karstuma!

Pašreizējā Greenpeace aptauja parāda satraucošas tendences Austrijas iedzīvotāju skaitā. Divas trešdaļas respondentu paziņoja, savukārt karstuma viļņi cieš no spēcīgas temperatūras viņu dzīvokļos. Daudzos gadījumos viņi raksturo karstumu kā nepanesamu, jo īpaši 18 procenti aptaujas dalībnieku ziņoja par ārkārtēju temperatūru četrās sienās. Šie rezultāti ilustrē steidzamo problēmu, ar kurām saskaras daudzi cilvēki, it īpaši nehanimizētās viesistabās. Marks Denglers, Greenpeace Austrijas klimata un enerģijas eksperts, uzsver, ka klimata krīze arvien vairāk pārvērš dzīvokļus siltuma slazdos. Īpaši ietekmē apdraudētās grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki un bērni, kuri ļoti cieš karstuma viļņu laikā.

Veselības grūtības, kas saistītas ar augstu temperatūru, ir dažādas. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem kopumā 80 procenti respondentu siltumā jūt fiziskas sekas, diviem no pieciem cilvēkiem ciešot no miega problēmām vai samazinot sniegumu. Katra piektā persona sūdzas par asinsrites sūdzībām, kas norāda uz kritisko situāciju. Uztraucoša zīme ir tāda, ka pēdējos gados karstuma viļņi ir kļuvuši arvien ekstrēmāki; Pagājušajā gadā Vīnē tika izmērīta temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija.

prasības pēc izmaiņām

Atbildot uz šiem satraucošajiem datiem, Greenpeace aicina uz visaptverošu federālās valdības ofensīvu. Organizācija kritizē, ka videi draudzīgs finansējums pašlaik tiek samazināts, nevis paļaujas uz cilvēkiem, lai uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus. Vairāk nekā puse respondentu runāja arī par tādiem pasākumiem kā saldēšana, zaļums un renaturācija. Četri no desmit cilvēkiem prasa vairāk valsts ieguldījumu termisko atjaunošanai, lai ilgtspējīgi uzlabotu dzīves apstākļus.

Pašreizējie budžeta samazinājumi, kas draud krasi samazināt subsīdijas, ir vēl viena centrālā tēma. Pašlaik nevar piemērot federālo finansējumu apkures apkarošanai, kas vēl vairāk saasina situāciju. Tāpēc Greenpeace aicina uzņemties namīpašniekus: lai būtu pienākums nodrošināt siltuma pielāgošanu viņu ēkās. Viens no iespējamiem pasākumiem ir pienākums samazināt īres maksu, ja īrnieku dzīves situācija ir nepanesama.

Veselības risks no karstuma viļņiem

Karstuma ietekme uz veselību nav ierobežota ar Austriju, bet arī ietekmē Vāciju. Saskaņā ar Roberta Koha institūta (RKI) teikto, nākamajās desmitgadēs tiks gaidīts karstuma pieaugums, kas jo īpaši apdraud vecāka gadagājuma cilvēkus, grūtnieces, bērnus un cilvēkus ar hroniskām iepriekšējām slimībām. Ar karstumu saistītie nāves gadījumi Vācijā nosaka ar statistikas metodēm, kas analizē nāves gadījumus siltuma viļņu laikā. Tiek lēsts, ka karstumam jau ir nozīmīga loma mirstības līmenī, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

RKI uzsver nepieciešamību pēc efektīvas un profilaktiskas siltuma aizsardzības un uzticamas uzraudzības nozīmi. Tikai ar dažādu ministriju sadarbību varas iestādes un institūcijas var būt piemērota reakcija uz pieaugošajiem izaicinājumiem, izmantojot karstumu. Apmaiņas starptautiskās puses tiek mēģinātas arī labāk izprast un novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību.