Pēdējā paaudze: apsūdzības pret klimata aktīvistiem – protests mūsu redzeslokā!

Pēdējā paaudze: apsūdzības pret klimata aktīvistiem – protests mūsu redzeslokā!

2023. gada maijā Minhenes prokuratūra veica plaša mēroga reidu pret pretrunīgi vērtēto grupu “Pēdējā paaudze”. Šo akciju koordinēja Bavārijas Centrālais ekstrēmisma un terorisma apkarošanas birojs (ZET) un Valsts kriminālpolicijas birojs. Kopumā 170 policisti veica kratīšanu 15 īpašumos septiņos federālajos štatos, kas izraisīja ievērojamu kritiku un strīdus tiesā.

Reida rezultātā aizdomās par noziedzīgas organizācijas veidošanu tika apsūdzēti pieci Pēdējās paaudzes pārstāvji. Minhenes I apgabaltiesa sākotnēji nekādu informāciju par konkrētajiem apgalvojumiem nesniedza, un pašu apsūdzību grupa apstiprināja. Nevainīguma prezumpcija ir spēkā līdz tiesas procesam.

Represīvie pasākumi un pieejas kritika

Prokuratūras darbības, tostarp viena no grupējuma preses kontaktpersonu noklausīšanos, žurnālistu asociācijas uzskatīja par problemātiskām. Tomēr Minhenes tiesas atzina, ka šīs darbības lielā mērā ir likumīgas. Izmeklēšanas laikā "Last Generation" vietne uz laiku tika slēgta, pamatojot to ar faktu, ka grupējums tika klasificēts kā noziedzīga organizācija.

Klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks komentēja situāciju un raksturoja meklēšanas operāciju kā "pilnīgu absurdu". Amnesty International arī asi kritizēja izmeklēšanu un runāja par "uzbrukumu tiesībām uz miermīlīgu protestu". Visaptverošā ziņojumā par situāciju Eiropā organizācija atklāj, ka daudzas valdības sistemātiski ierobežo tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos. Protestētāji bieži tiek kriminalizēti un stigmatizēti, kas apdraud demonstrācijas tiesību būtību.

Apsūdzības un iespējamie sodi

Galvenās apsūdzības pēdējās paaudzes dalībniekiem ir vērstas uz aģitāciju kā daļu no iepriekš lielā mērā pārtrauktajām ceļu blokādēm. Grupējuma bijusī pārstāve un viena no apsūdzētajām Karla Hinriha uzsvērusi, ka noziegumi ir maznozīmīgi un ka grupējuma galvenais mērķis ir veicināt izpratni par klimata krīzi. Ja grupas vadītāji tiks atzīti par vainīgiem, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, bet īpaši smagos gadījumos pat līdz desmit gadiem.

Hinrihs atbalstīja viņas nostāju, sakot, ka miermīlīgi protestējošie cilvēki ir jānosoda par sliktu ziņu sūtīšanu, kas ilustrē klimata krīzes steidzamību.

Situācijas sarežģītību pastiprina fakts, ka līdzīgas apsūdzības jau ir izvirzītas pret grupējuma dalībniekiem Brandenburgā saistībā ar uzbrukumiem dažādām iekārtām laikā no 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada maijam. Jāskatās, vai tiesas procesi notiks.

Kopumā šis notikums liecina par pieaugošo spriedzi starp tiesībām protestēt un valsts represijām Vācijā, kas rada dažādus jautājumus par demokrātisko brīvību saglabāšanu. Situācija ir satraucoša arī no Amnesty International viedokļa, jo organizācija ir novērojusi represīvo pasākumu pieaugumu, lai apspiestu domstarpības.

Debates par pēdējo paaudzi ne tikai rada jautājumus par noziedzības definīciju vides aizsardzības kontekstā, bet arī izgaismo valsts institūciju lomu pilsoņu protestu risināšanā. Amnesty International ģenerālsekretāre Vācijā Annija Dukrova aicina atzīt miermīlīgu protestu nozīmi attiecībā uz tiesībām un brīvībām un kritiski uzraudzīt pašreizējos notikumus.

Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet detalizētos pārskatus Cosmo, tz un Amnesty International.