141 miljarda dolāru spriedums: Balkānu valstis uz sliekšņa!

141 miljarda dolāru spriedums: Balkānu valstis uz sliekšņa!

Nesen pieņemtajam ASV apgabaltiesas spriedumam par Ņujorkas dienvidu apgabalu var būt nopietnas ekonomiskas sekas vairākiem Balkānu štatiem. Vairāk nekā 141 miljards ASV dolāru, ieskaitot procentus un juridiskās izmaksas, ir noteikta kā iespējamā kompensācija par Bosnijas kara laikā pastrādātajiem kara noziegumiem. Īpaši skarta ir Serbija, Melnkalne un Serbu Republika, Serbijas republika Bosnijā un Hercegovinā. Spriedumi ir balstīti uz universālās jurisdikcijas principu un attiecas ne tikai uz Radovana Karadžiča personu, bet arī uz citām institūcijām un personām, kas saistītas ar kara noziegumiem. Šis lēmums varētu radīt eksistenciālus draudus ietekmētajām valstīm.

Cietušo advokāts Ramo Atajičs uzsvēra, ka sodi ir izpildāmi un par kompensāciju izmaksām būs atbildīgas attiecīgo valstu valsts institūcijas. Kamēr Karadžičs nesadarbojās ar ASV tiesu iestādēm un nepiedāvāja aktīvu aizsardzību, izlīguma noraidīšanas gadījumā varētu tikt apdraudēti starptautiski piespiedu pasākumi. Tas varētu ietvert skarto valstu ārvalstu aktīvu un kontu bloķēšanu, kas apdraudētu veselu valstu izdzīvošanu.

Starptautiskā nozīme un konstitucionālie pamati

Šiem spriedumiem ir tālejošas juridiskas sekas, jo tie rada precedentu un pirmo reizi pievēršas kara noziegumu finansiālajām sekām Balkānos. Saskaņā ar ANO Statūtiem valstīm ir jāizvairās no vardarbības starpvalstu attiecībās, un tām var tikt piemērots sods, ja tās neievēros šīs saistības. Sarežģītās saiknes starp nacionālo un starptautisko jurisdikciju ietekmē arī 2002. gadā izveidotā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), kuras uzdevums ir saukt pie atbildības par smagiem noziegumiem, piemēram, genocīdu un kara noziegumiem, ja atsevišķa valsts to nespēj.

Starptautiskās Krimināltiesas juridiskais pamats ir Romas statūti, kas parakstīti Romā 1998. gadā un pieņemti 120 valstīs. Vācija, viena no lielākajām ieguldītājām, ratificēja statūtus 2000. gada 11. decembrī un izdeva atbilstošu īstenošanas likumu un starptautisko kriminālkodeksu (VStGB). Starptautiskā Krimināltiesa neaizvieto valstu jurisdikcijas, bet gan papildina tās, rīkojoties galvenokārt gadījumos, kad valstis nevēlas vai nespēj saukt pie atbildības par smagiem noziegumiem.

Kara noziegumi ANO Statūtu kontekstā

Kara noziegumi ir viena no centrālajām juridiskajām kategorijām starptautiskajās tiesībās, kas ietver arī saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem. ANO Statūti uzliek par pienākumu visām valstīm izvairīties no vardarbības starpvalstu attiecībās, kas padara starptautiskus konfliktus, piemēram, Krievijas uzbrukumu Ukrainai kopš 2022. gada, juridiski problemātiskus. Daudzas valstis ir atzinušas agresijas noziegumu definīciju, kas ietver agresijas aktu plānošanu un izpildi.

Bīstamību, ko šādi lēmumi un spriedumi rada Balkānu valstīm, pastiprina Starptautiskās Krimināltiesas intensīvie centieni dažādos konfliktos. Kritiķi apgalvo, ka starptautiskajās krimināltiesībās pastāv Rietumu aizspriedumi, savukārt realitāte liecina, ka izmeklēšana var ietekmēt arī Rietumu valstis.

Pašreizējā situācija Balkānos norāda uz politiskās stabilitātes trauslumu reģionā un starptautiskā tiesiskuma nozīmi. Spiediens uz Serbijas, Melnkalnes un Bosnijas iestādēm palielināsies, un sprieduma ietekme varētu būt jūtama arī nākamajā desmitgadē.

Kā situācija attīstīsies, tas ir redzams. Kamēr upuru advokāti runā par draudiem viņu darbam, Belgradā, Banja Lukā un Podgoricā oficiāli paziņojumi nav sniegti. Satraucošā situācija liecina, ka juridisks precedents var ne tikai nodrošināt taisnīgumu kara noziegumos cietušajiem, bet arī radīt nozīmīgas politiskas un ekonomiskas sekas iesaistītajām valstīm.