Pārsteidz karstuma vilnis: Eiropā ir trešais visu laiku siltākais jūnijs!

Pārsteidz karstuma vilnis: Eiropā ir trešais visu laiku siltākais jūnijs!

2025. gada jūnijā pasaule piedzīvoja vienu no siltākajiem mēnešiem vēsturē. Copernicus Climate Change Service (C3S) mēneša vidējo virsmas temperatūru ERA5 reģistrēja 16,46°C, padarot to par trešo siltāko jūniju pasaulē. Laika posmā no 1991. līdz 2020. gadam šī temperatūra bija par 0,47 °C virs jūnija vidējās, savukārt 2024. gada jūnijs bija visaugstākais ar rekordu 16,66 °C. Turklāt 2025. gada jūnijs bija par 1,30°C siltāks nekā pirmsindustriālā laikmeta līmenis, kas tika lēsts laikā no 1850. līdz 1900. gadam, kas skaidri parāda cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo klimatu.

Šo īpatnību uzsver C3S ziņojumi, kas Eiropas Komisijas uzdevumā publicē ikmēneša klimata biļetenus. Šie biļeteni galvenokārt ir balstīti uz ERA5 reanalīzes datu kopu, kas apkopo miljardiem mērījumu no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteoroloģiskām stacijām. Datu asimilācijas process ļauj iegūt konsekventu un visaptverošu globālā klimata stāvokļa novērtējumu, neparedzot mainīgos apstākļus reāllaikā.

Karstuma viļņu ietekme

Nozīmīgs notikums jūnijā bija karstuma vilnis, kas skāra lielu daļu Rietumeiropas. Šo karstuma vilni pastiprināja rekordaugstā jūras virsmas temperatūra Vidusjūras rietumu daļā, atspoguļojot plaši izplatītās klimata izmaiņas, kas pēdējos gados arvien vairāk tiek dokumentētas. Šie ārkārtējie laikapstākļi skaidri liecina par pieaugošajiem klimata riskiem, kas apdraud ekosistēmas un cilvēku kopienas visā pasaulē..

Kopš 1880. gada globālā virsmas temperatūra ir paaugstinājusies par vairāk nekā 1,3 °C, un 2024. gadā par aptuveni 1,55 °C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Pēdējās desmitgadēs ir bijusi siltākā temperatūra vairāk nekā 125 000 gadu laikā, palielinot spiedienu uz valdībām un sabiedrībām, lai tās steidzami risinātu klimata pārmaiņas. Tas kļūst īpaši notikumiem bagāts, ņemot vērā prognozes par turpmāku sasilšanu, kas līdz 21. gadsimta beigām var svārstīties no 1,5 līdz 5,7 °C atkarībā no emisiju scenārija.

Klimata aizsardzības pasākumi un perspektīvas

IPCC ziņojumā uzsvērts, ka antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir galvenais klimata sistēmas sasilšanas cēlonis. Pašreizējā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā 2024. gadā bija 421 ppm oglekļa dioksīdam un 1930 ppb metānam. Vērienīga rīcība klimata jomā varētu ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C līdz 2,4°C līdz 2100. gadam, taču nepieciešama tūlītēja un izlēmīga rīcība.

Klimata pārmaiņu mazināšanas tehniskā un ekonomiskā iespējamība pastāv, taču tas prasa izmaiņas enerģijas ražošanā, piemēram, palielināt saules enerģijas un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī samazināt gaļas patēriņu un ekosistēmu aizsardzību. Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, sabiedrībām ir jāsadarbojas starptautiskā mērogā, lai novērstu milzīgos draudus, ko rada klimata krīze.