Dabasgāzes cenas strauji pieaug: ES cīnās ar neskaidrām nākotnes izredzēm!
Ukrainas kara ietekme uz pasaules dabasgāzes tirgu: cenu pieaugums, izmaiņas tirdzniecībā un nākotnes perspektīvas.

Dabasgāzes cenas strauji pieaug: ES cīnās ar neskaidrām nākotnes izredzēm!
Pasaules dabasgāzes tirgū notiek pamatīgas pārmaiņas, kuras lielā mērā ietekmē politiskie un ekonomiskie faktori. Krievijas iebrukums Ukrainā ne tikai mainīja ģeopolitisko ainavu, bet arī būtiski ietekmēja dabasgāzes tirdzniecības dinamiku. Kā norāda ÖkoNews, Krievijas cauruļvadu dabasgāze tiek importēta mazāk, un tās vietā arvien vairāk tiek izmantota LNG, t.i., sašķidrinātā dabasgāze. Tas ir atspoguļots arī citos ziņojumos, piemēram, Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas ziņojumā, kas sniedz detalizētu dabasgāzes situācijas analīzi.
Neskatoties uz pašreizējām tirgus norisēm, dabasgāze joprojām ir dārga iespēja, un šī tendence, visticamāk, turpināsies ilgtermiņā. Ir vairāki faktori, kas veicina SDG cenas pieaugumu. Tie ietver sarežģīto loģistiku, kas prasa transportēšanu speciālos kuģos un dekompresijas stacijās, kā arī pārdevēju iespēju reāllaikā novirzīt kuģu kravas pircējiem, kuri maksā visaugstākās cenas. Turklāt CO₂ sertifikātu cenas arvien vairāk pieaug tiesisko regulējumu dēļ, kas vēl vairāk palielina dabasgāzes izmantošanas izmaksas.
Tirgus attīstība un prognozes
Prognozes par cenu samazinājumu pasaulē pēc Ukrainas kara tiek uzskatītas par riskantām. 2022. gadā un pēc tam analīze liecina, ka gāzes tirdzniecība Āzijā un notikumi Amerikas sašķelšanas tirgū būtiski ietekmē pasaules dabasgāzes tirgu. Proti, Āzijas un Klusā okeāna reģionā 2024. gadā būs lielākais patēriņa pieaugums, ko vadīs Ķīna, kas varētu vēl vairāk palielināt pieprasījumu pēc SDG. Pasaules Bankas ziņojumā teikts, ka sagaidāms, ka 2024. gadā globālais patēriņš pieaugs par 2,7%.
Eiropā daži dabasgāzes tīklu uzņēmumi jau ir sākuši demontēt savus tīklus, jo ekspluatācijas izmaksas tiek uzskatītas par pārāk augstām. Pāreja uz zaļajiem ūdeņraža tīkliem ir saistīta ar ievērojamām izmaksām, kuras galu galā tiek pārnestas uz gala patērētājiem. Neraugoties uz iedzīvotāju vēlmi pēc lielākas pārejas uz atjaunojamo enerģiju, dabasgāze pēc ES definīcijas joprojām ir “zaļa” un subsīdiju vērta.
Reakcijas un izaicinājumi
Pēc šiem notikumiem gala patērētāji arvien vairāk reaģē, ieguldot privātās fotoelementu sistēmās un akumulatoru uzglabāšanā. Tomēr šķiet, ka dabasgāzes nozare ir sašķelta un nenoteikta, jo investīcijas kļūst arvien grūtākas bez valdības subsīdijām. Taču spekulatīvā peļņa nepiedāvā ilgtermiņa perspektīvu, kas vēl vairāk palielina nenoteiktību tirgū.
Kopumā situācija pasaules dabasgāzes tirgū liecina, ka pārmaiņām ir ne tikai īslaicīgs raksturs, bet tās arī būtiski ietekmēs daudzu valstu nākotnes enerģētikas koncepcijas un stratēģijas. Tāpēc LNG loma kā īstermiņa un vidēja termiņa alternatīva vairs nevajadzīgam cauruļvadu importam kļūst arvien lielāka, kas arī ietekmē Vācijas stratēģisko virzību enerģētikas sektorā, kā redzams no analīzes ziņojumiem.
Rezumējot, dabasgāzes tirgus ir dinamisks un izaicinājumiem pilns reljefs, kurā ģeopolitiskā attīstība un tehnoloģiskās pārmaiņas iet roku rokā. Jāskatās, kā situācija attīstīsies un kāda būs atjaunojamās enerģijas loma šajā kontekstā.
Šī raksta saturs ir balstīts uz visaptverošu informāciju no EcoNews, dem Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera kā arī paziņojumi Pasaules Banka.