Ķīna brīdina ES: Krievija nedrīkst zaudēt Ukrainas karu

Ķīna brīdina ES: Krievija nedrīkst zaudēt Ukrainas karu

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sacījis Eiropas Savienības augstākajai diplomātei Kajai Kallasai, ka Pekina nevar samierināties ar Krievijas zaudējumu Ukrainas konfliktā. Oficiālais padomnieks, kurš piedalījās sarunās, ziņoja, ka tā bijusi Pekinas vēlme neļaut ASV pilnībā koncentrēt savu uzmanību uz Ķīnu. Šis paziņojums ir pretrunā ar Ķīnas publisko neitralitātes nostāju šajā konfliktā.

Situācija Ukrainas konfliktā

Šī informācija tika izplatīta trešdien četras stundas ilgā sanāksmē Briselē, kuras laikā notika "smagas, bet cieņpilnas diskusijas". Tika apskatītas arī tādas tēmas kā kiberdrošība, retzemju metāli, tirdzniecības nelīdzsvarotība, Taivāna un Tuvie Austrumi.

Pēc padomnieka teiktā, Vanga privātie komentāri liecina, ka Pekina varētu dot priekšroku ilgstošam konfliktam Ukrainā, lai neļautu ASV vairāk koncentrēties uz sāncensību ar Ķīnu. Tas atspoguļo kritiķu bažas, kuri apgalvo, ka Pekinas ģeopolitiskās intereses Ukrainas konfliktā pārsniedz tās oficiāli pausto neitralitāti.

Ķīnas oficiālā atbilde uz sarunām

Piektdien kārtējās Ķīnas Ārlietu ministrijas preses konferences laikā par sarunām tika jautāta preses pārstāve Mao Ning. Tā atkārtoti apstiprināja Ķīnas ilgtermiņa nostāju trīs gadus ilgušajā konfliktā. "Ķīna nav Ukrainas konflikta puse," sacīja Mao. "Ķīnas nostāja Ukrainas krīzes jautājumā ir objektīva un konsekventa. Mēs atbalstām sarunas, pamieru un mieru. Ilgstoša Ukrainas krīze nekalpo neviena interesēm."

Viņa piebilda, ka Ķīna vēlas pēc iespējas ātrāku politisku risinājumu: "Kopā ar starptautisko sabiedrību un, ņemot vērā iesaistīto pušu gribu, mēs turpināsim spēlēt konstruktīvu lomu."

Ķīnas sarežģītā pozīcija Ukrainas karā

Ķīnas publiskie paziņojumi par Ukrainas karu aizēno sarežģītāku ainu. Tikai dažas nedēļas pirms Krievijas vērienīgā uzbrukuma Ukrainai Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins paziņoja par "bezrobežu" partnerību ar Maskavu, un kopš tā laika politiskās un ekonomiskās saites ir kļuvušas stiprākas.

Lai gan Ķīna ir pozicionējusi sevi kā iespējamu miera starpnieci, ziņojumi liecina, ka Pekinas riski ir augsti, jo īpaši iespējamais Krievijas kā nozīmīga partnera zaudējums.

Apsūdzības pret Ķīnu

Turklāt Ķīna ir noraidījusi pieaugošās apsūdzības, ka tā sniedz gandrīz militāru atbalstu Krievijai. Ukraina ir noteikusi sankcijas vairākiem Ķīnas uzņēmumiem par bezpilota lidaparātu komponentu un raķešu ražošanas tehnoloģiju piegādi Krievijai.

Pēc piektdien notikušā rekordliela uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai Kijevai Ukrainas ārlietu ministrs Andris Sibiha publiskojis attēlus, kuros, pēc viņa teiktā, redzami Krievijas palaisti kaujas drona "Geran 2" fragmenti. Attēlā redzama daļa no drona iespējamās fizelāžas ar parakstu, ka ierīce ražota Ķīnā 20. jūnijā.

Ietekme uz starptautisko drošību

Sybiha piebilda, ka nakts laikā Ķīnas ģenerālkonsulāta ēka Odesā tika nedaudz bojāta no Krievijas uzbrukumiem pilsētai. "Nav labāka priekšstata par to, kā Putins saasina savu karu un teroru, iesaistot citus, tostarp Ziemeļkorejas karaspēku, Irānas ieročus un dažus Ķīnas ražotājus. Drošība Eiropā, Tuvajos Austrumos un Indo-Klusā okeāna reģionā ir nesaraujami saistīta."

Šogad izskanēja arī apgalvojumi, ka Ķīnas pilsoņi karojuši līdzās Krievijai Ukrainas konfliktā. Pekina noliedza jebkādu līdzdalību un atkārtoti aicināja Ķīnas pilsoņus nepiedalīties nevienas puses militārajās darbībās.