Vēstnieks Ļubinskis atstāj Austriju: kas paliek no misijas?

Vēstnieks Ļubinskis atstāj Austriju: kas paliek no misijas?

Ilggadējais Krievijas Federācijas vēstnieks Austrijā Dmitrijs Ļubinskis tuvāko nedēļu laikā beigs savu amatu Vīnē. Paziņojums par gaidāmo atlaišanu ceturtdien tika sniegts ar Facebook publikācijas starpniecību. Neviens pēctecis vēl nav paziņots, un Krievija nav pieprasījusi jaunu vēstnieku oe24 ziņots.

Ļubinskis, kuru prezidents Putins iecēla 2015. gada 10. augustā, ir redzējis gan plašas divpusējas iespējas, gan dramatiskus ierobežojumus, ko uzlika Krievijas iebrukums Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, viņa gandrīz desmit gadu ilgajā amatā Vīnē. Kopš tā laika Ļubinskis un viņa kolēģi diplomāti lielā mērā ir izslēgti no oficiālajiem Austrijas notikumiem, kas ir saspīlējis abu valstu diplomātiju. Īpaši pamanāms bija Austrijas pārstāvju trūkums “Krievijas dienas” pieņemšanā, kurā piedalījās tikai uzņēmējs Zigfrīds Volfs.

Diplomātiskie efekti un kritika

Ļubinskis presei sacīja, ka viņa laiku Austrijā iezīmēja "daudzi gadi, kas nebija viegli". Viņš īpaši izcēla iniciatīvas saistībā ar Lielo Tēvijas karu kā sasniegumu. Neskatoties uz to, viņš sūdzējās par negatīvajām ziņām Austrijas plašsaziņas līdzekļos, kas, viņaprāt, rada sagrozītu priekšstatu par Krieviju. Ļubinskis arī kritizēja Austrijas neitralitāti. Viņš norādīja, ka trūkst dienaskārtības nopietnam dialogam, un norādīja, ka vietējā politiskā vadība ir sabojājusi Vīnes diplomātiskās tradīcijas.

Tikmēr Ukrainas vēstnieks Austrijā Vasils Khimiņecs situāciju Ukrainā raksturojis kā brutālu un genocīdu. Viņš uzsver, ka miers ir iespējams tikai tad, ja Krievija pārtrauks savas militārās aktivitātes. Kā šodien ziņoja, kritizēja Khymynet miera priekšlikumus, kas formulēti bez Ukrainas, un raksturoja dalību NATO kā visefektīvāko ceļu mieram un drošībai Eiropā. Krievijas draudi ir galvenais jautājums, kas liek apšaubīt Austrijas neitralitātes aktualitāti mūsdienās.

Austrijas problemātiskās attiecības ar Krieviju

Agrāk Austrija nereti ir bijusi neitrāla starpniece starptautiskos konfliktos, taču pašreizējā ģeopolitiskā situācija šo neitralitāti liek pārbaudīt. Vēl viens sprādzienbīstams jautājums ir atkarība no Krievijas gāzes importa, kas, neskatoties uz starptautisko kritiku, joprojām veido divas trešdaļas no Austrijas gāzes piegādes. Bijušais OMV šefs Gerhards Roiss kritizēja šo atkarību un garos gāzes piegādes līgumus līdz 2040. gadam.

Daži Austrijas uzņēmumi turpina darboties Krievijā, veicinot notiekošās diskusijas par Austrijas un Krievijas attiecībām. Austrijas un Krievijas draudzības biedrība turpina darboties, savukārt partija FPÖ, kurai tradicionāli ir labas attiecības ar Krieviju, turpina iesniegt Krievijai draudzīgus priekšlikumus Nacionālajai padomei. Arī Ukrainas kara atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, īpaši Kronen Zeitung un ORF, tiek kritizēts, jo tas bieži izplata prokrieviskus stāstus, piemēram, taz piezīmes.

Lai gan tiek atzīta Austrijas sniegtā humānā palīdzība Ukrainai, kas kopš kara sākuma ir sasniegusi aptuveni 750 miljonus eiro, tā tiek uzskatīta par neatbilstošu pēc starptautiskajiem standartiem. Kanclers Karls Nehamers atkārtoti apstiprinājis Austrijas neitralitāti, taču nekas neliecina par esošo politisko attiecību ar Krieviju pārkārtošanos vai pārtraukšanu.