ANO konference Seviljā: attīstības finansējums pirms sabrukuma!

ANO konference Seviljā: attīstības finansējums pirms sabrukuma!

Sevilla, Spanien - 2025. gada 30. jūnijā Seviljā sākās ceturtā ANO attīstības finansēšanas konference, kurā piedalījās apmēram 50 valsts un valdības vadītāji. ANO ģenerālsekretārs António Guterres aicināja atdzīvināt attīstības finansējumu. Pārsteidzoša konferences iezīme bija ASV delegācijas trūkums. Tas tika uzskatīts par 象徴 ICCH, lai izņemtu Amerikas Savienotās Valstis no starptautiskās attīstības sadarbības. ASV prezidents Donalds Trumps ir izdzēsis vairāk nekā 80 procentus no finansējuma ASV attīstības palīdzības iestādei USAID, kas ir ievērojami palielinājusi situāciju. 2023. gadā Amerikas Savienotās Valstis bija lielākais donors attīstības sadarbībā ar aptuveni 65 miljardiem USD.

Izgriezumu ietekme jau ir pamanāma. Eiropas valstis, ieskaitot Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, ir samazinājusi arī savu attīstības naudu. Neskatoties uz to, ka nabadzīgāku jaunattīstības valstu finansiālās vajadzības, kopš 2015. gada tas ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu. Saskaņā ar aplēsēm, finansējuma atšķirība globālajai attīstības palīdzībai ir gandrīz 6,17 miljardi eiro. Eksperti brīdina, ka attīstības palīdzība piedzīvos visu laiku lielāko kritumu 2025. gadā. Austrija samazināja budžetus sadarbībai attīstības jomā gan 2025. gadā, samazinot par pieciem miljoniem līdz 133,6 miljoniem eiro, gan 2026. gadam, tikai ar 114 miljoniem eiro.

"Sevilla apņemšanās"

Konferences galvenais mērķis bija diskusija par palīdzības programmu turpmāko finansēšanu. Šo sarunu ietvaros ANO dalībvalstis vēlas izlemt par jaunu vienošanos par attīstības finansēšanu, kas ir pazīstama kā "Sevilla apņemšanās". Tas apstiprina projektu, lai sasniegtu 17 ANO ilgtspējības mērķus līdz 2030. gadam. Vienošanās tiek panākta bez Amerikas Savienoto Valstu līdzdalības, kas Seviljai nesūtīja delegāciju.

Vācijas attīstības ministrs Reem Alabali Radovan vadīja Vācijas delegāciju, kas plānoja attīstības palīdzību 1025. gada budžeta projektā 10,3 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē samazinājumu par 0,9 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Papildu un attīstības organizācijas pauž lielas bažas par projekta efektivitāti, jo tā tiek uzskatīta par nekonkrētu un nepietiekamu finansēšanas plaisas slēgšanai.

Attīstības finansēšanas izaicinājumi

Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtā darba kārtība 2030 un Parīzes klimata nolīgumā ir paredzēts piedāvāt ilgtermiņa risinājumus cilvēka līdzāspastāvēšanai un padarīt tos godīgākus. 2030. gada darba kārtības puslaika atlikums parāda, ka valstis ar zemu -sociāli ekonomiskiem mērķiem, galvenokārt attīstības finansēšanas trūkuma dēļ. Krīzes, piemēram, kovīda pandēmija un dažādi konflikti, ir vēl vairāk samazinājuši finanšu resursus un palielinājuši vajadzības.

Seviljas konference ir kritiskā brīdī, kad nepieciešama steidzami novatoriski finansēšanas risinājumi un palielināta apmaiņa ar pasaules dienvidu valstīm. Austrija, kuru pārstāv Nikolaus Marschik, cenšas attīstīt idejas, kas atvieglo šo apmaiņu. Tomēr eksperti kritizē konferences galīgo dokumentu, kas tiek uzskatīts par maz vērienīgu un nesaistošu. Šajā kontekstā organizācija GermanWatch prasa solidaritātes nodokli videi kaitīgām nozarēm kā papildu līdzekli svarīgu attīstības palīglīdzekļu finansēšanai.

Globālā attīstība notiek krustcelēs, un konferencei Seviljā varētu būt izšķiroša nozīme, ja un kā šos izaicinājumus var risināt.