Tramps vēlas būt pāvests? Pārsteidzošs eksprezidentes joks!

Tramps vēlas būt pāvests? Pārsteidzošs eksprezidentes joks!

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps nesenā intervijā ar humoru komentēja jautājumu, vai viņš vēlētos kļūt par pāvestu. Tramps paziņoja: "Es vēlētos būt pāvests. Tā būtu mana pirmā izvēle." Neskatoties uz savu joku, viņš piebilda, ka viņam nav īpašas domas par pāvesta Franciska pēcteci. Šajā kontekstā viņš pieminēja kādu “ļoti labu” amerikāņu kardinālu no Ņujorkas, nenosaucot viņa vārdu, iespējams, atsaucoties uz Ņujorkas arhibīskapu kardinālu Timotiju Dolanu.

Kardināls Dolans tiek uzskatīts par ilggadēju Trampa atbalstītāju, kurš Kapitolija baznīcā bijušā prezidenta inaugurācijas laikā norunājis lūgšanu. Tomēr viņš vairākkārt ir noraidījis baumas par viņa iespējamo kandidēšanu uz pāvesta amatu 2013. gadā. Trampa paziņojums izskanējis laikā, kad katoļu baznīcai pēc nesenās pāvesta Franciska nāves draud jauna līdera ievēlēšana. Kardinālu vēlētāju konklāvs paredzēts 7. maijā.

Kardināla Timotija Dolana loma un viņa uzskati

Kardinālam Dolanam, kuram 2024. gada 6. februārī aprit 75 gadi, ir sarežģīta nostāja aktuālajos sociālajos jautājumos. Viņš gandrīz 25 gadus ir aktīvi darbojies vadošos amatos Katoļu Baznīcā Amerikas Savienotajās Valstīs. Neskatoties uz uzticību Trampam, viņš iepriekš ir kritizējis republikāņu imigrācijas plānus un iestājies par katoļu slimnīcu atvēršanu transpersonām, vienlaikus iebilstot pret dzimuma maiņas operācijām. Dolans tiek uzskatīts par galveno figūru, kas līdzsvaro ietekmi starp liberālajiem un konservatīvajiem uzskatiem baznīcā.

Gaidāmajā konklāvā piedalīsies 252 kardināli, no kuriem 135 šobrīd ir balsstiesīgi. Šiem kardināliem ir izšķiroša loma jaunā pāvesta izvēlē un baznīcas vadīšanā pārejas periodā. Viņu vidū ir Minhenes arhibīskaps Reinhards Markss, kurš uzsvēra, ka vēlas piedalīties konklāvā, neskatoties uz nesen lauzto plecu un veselības ierobežojumiem.

Ceļš pie jaunā pāvesta

Kardinālu koledža saskaras ar izaicinājumu ievēlēt jaunu katoļu baznīcas vadību. Debates un neformālas tikšanās kardinālu starpā jau ir sākušās. Ķelnes arhibīskaps Rainers Maria Woelki ziņoja par šīm diskusijām par baznīcas nākotni, jo gatavošanās konklāvam rit pilnā sparā.

Jauna pāvesta izvirzīšana un ievēlēšana būtiski ietekmē arī katoļu baznīcas turpmāko virzību. Diskusijas kardinālu ietvaros noteiks, kuras tēmas un uzskati dominēs nākamajos gados un kā Baznīca reaģēs uz mainīgajiem sociālajiem izaicinājumiem.

Jaunā pāvesta ievēlēšana ir pārmaiņas un izaicinājumi katoļu kopienai. Vēlēšanas noteiks ne tikai pāvesta, bet arī visas Baznīcas nākotni arvien daudzveidīgākajā pasaulē.