Austrijas politika uz sliekšņa: kas tagad pēc koalīcijas kritiena?
Pēc FPÖ un ÖVP koalīcijas sarunu neveiksmes, uzmanība tiek pievērsta jaunām vēlēšanām un iespējamajiem vairākumiem.
Austrijas politika uz sliekšņa: kas tagad pēc koalīcijas kritiena?
Austrijā politiskām sarunām ir neskaidra nākotne. Pēc tam, kad sarunas starp FPÖ un ÖVP beidzot ir izgāzušās, rodas jautājums: kas notiks tālāk? Beigas tika noslēgtas trešdien pēc partijas līderu Herberta Kikla un Kristiana Stokera pēdējās personīgās tikšanās. Kur tas novedīs, joprojām ir neskaidrs, jo valdības komisija pielika punktu pašreizējai situācijai ar nepastāvīgiem izaicinājumiem. Skaļi noen.at Pēc neveiksmīgā zili-melno koalīcijas mēģinājuma ir pilnīgi neskaidrs, kādus soļus partijas spers tālāk.
Politikas iespējas
Ir daži iespējamie scenāriji. Federālais prezidents Aleksandrs van der Bellens varētu izveidot ekspertu valdību, kā viņš to darīja pēc Ibizas afēras, vai arī pilsoņus varētu atkal aicināt balsot. Tā kā sarunas par jaunu melni-sarkan-rozā trīs partiju koalīciju arī ir izgāzušās, politiskā ainava kliedz pēc risinājumiem. Eksperti norādīja, ka ekspertu valdībai, lai arī tas būtu iedomājams kā pagaidu risinājums, būtu nepieciešams Nacionālās padomes atbalsts, lai tā netiktu nekavējoties atlaista. Skaļi salzburg24.at Jaunas vēlēšanas varētu notikt ne agrāk kā jūnijā, jo Nacionālajai padomei ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums priekšlaicīgai likvidēšanai.
Tikmēr pašreizējā APA aptauja ziņo, ka FPÖ ir aptuveni 35% un FPÖ līderis Kikls nebaidās no jaunām vēlēšanām. Taču šāds solis varētu nozīmēt arī lielus finansiālus slogus parādsaistībās esošajām partijām ÖVP un SPÖ. Pašreizējā situācijā paliek atklāts jautājums, vai ir iespējama jauna koalīcija starp lielākajām partijām, vai tomēr spēlē mazākuma valdība, kurā ir mazāk nekā puse deputātu mandātu. Šī situācija rada milzīgu nenoteiktību, jo likumdošanas lēmumi būtu atkarīgi no opozīcijas atbalsta.