Netanjahu sola palīdzību Gazai - ES izvirza zīmes pret Irānu!

Netanjahu sola palīdzību Gazai - ES izvirza zīmes pret Irānu!

Gazastreifen, Palästina - Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir apsolījis lielāku humāno palīdzību Gazas joslā. Tas pauda ES komisijas prezidentu Ursulu fon der Leyen pēc telefona zvana ar Netanjahu. Prezidents uzsvēra nepieciešamību pēc humānās palīdzības nodošanas Gazā, savukārt vienlaikus tika apspriesta konflikta saasināšanās starp Izraēlu un Irānu. No Leyen Irāna Irānu raksturoja kā galveno nestabilitātes avotu reģionā un pieprasīja, lai tai nevajadzētu būt kodolieročiem. Kamēr viņa atkārtoti apstiprināja Izraēlas tiesības uz sevi, viņa paskaidroja, ka ilgtermiņa risinājumus var panākt tikai sarunu laikā.

Raugoties uz šo politisko ietvaru, Izraēla pagaidām plāno atļaut palīdzības piegādes Gazas joslā. Vācu organizācijas, ieskaitot Vācijas Sarkano Krustu, Caritas un Diakonie katastrofu, cer, ka varēs ātri izplatīt viņu steidzami nepieciešamās preces, piemēram, piena pulveri, miltus, pārtiku un ūdeni. Pēc UNICEF Vācijas teiktā, vairāk nekā 2,2 miljoni cilvēku Gazas joslā ir atkarīgi no palīdzības, ieskaitot vairāk nekā 70 000 bērnu, kuri ir akūta nepareiza darbība un kurai nepieciešama medicīniskā aprūpe.

Humānā krīze Gazas joslā

Tomēr drošības situācija palīdzības organizācijām joprojām ir draudīga. Gazas joslas slimnīcas lielākoties tiek iznīcinātas, un mobilās medicīnas vienības cīnās ar materiālu trūkumu. Kravas automašīnām, kuras vairākas nedēļas gaidījušas robežas, ir nepieciešama palīdzības preču importa apstiprināšana. Izraēlas valdība pašlaik atļauj tikai pamatskolas palīdzības preces pret badu, kas vēl vairāk pastiprina situāciju. Joprojām nav skaidrs, vai īpašs ēdiens bērniem ar nepietiekamu uzturu var iekļūt reģionā.

Vairāk nekā 400 humāno palīgu reģionā nomira cīņā. Organizācijas pieprasa skaidrām humānās zonas, lai nodrošinātu drošu palīdzības preču izplatīšanu. Mirjana Spoljaric, Sarkanā Krusta starptautiskās komitejas prezidente, ir nobažījusies par vispārējo humāno krīzi, kas ietekmē ne tikai Gazas joslu, bet arī citus konfliktu reģionus, piemēram, Sudānu. Spoljaric uzsver, ka humāno palīdzību nevar atstāt politiskajiem dalībniekiem un ka Ženēvas konvencijām jāturpina pieteikties, lai piedāvātu civiliedzīvotājus un ievainotu aizsardzību.

Šajā saspringtajā situācijā uzmanības centrā ir gaidāmais G7 G7 samits par valsts vadītāju un septiņu lielāko Rietumu ekonomikas valdības samitu, kurā svarīga tēma būs situācija konfliktā starp Izraēlu un Irānu. Šī konflikta attīstība un humānās palīdzības izaicinājumi Gazas joslā joprojām ir kritiski un prasa starptautisku uzmanību un atbalstu.