Irānas plānu atriebība: Militārā situācija virzās!

Irānas plānu atriebība: Militārā situācija virzās!

2025. gada 14. jūnijā Irāna apstiprināja divu augstu relatīvo militāro spēku nāvi: Gholamreza Mehrabi, izlūkošanas departamenta vadītāja vietniece, un operāciju vadītāja vietnieks Mehdi Rabani. Abi ģenerāļi piederēja Irānas spēku ģenerālpersonālam, kas palielina nogalināto ģenerāļu skaitu līdz astoņiem. Šie negadījumi ir daļa no pastāvīga konflikta, kurā Teherāna ir paziņojusi, ka uzbrukumi Izraēlai ir turpināti. Vecākais militārais pārstāvis pauda pārliecību, ka militārie konflikti nebeigsies iepriekšējās darbībās. Gaisa trauksmes atkal tika pasludinātas Izraēlā, kad tika pamanīti Irānas droni. Izraēlas militāristi paziņoja, ka ir pārtveris vairākus no šiem droniem, kamēr Irāna ziņoja, ka viņš ir nošāvis Izraēlas dronus netālu no robežas.

Vēl viena skaidra konflikta situācijas saasināšanās parāda Izraēlas gaisa triecienus Irānas vadības elitē Teherānā. Hosseins Salami, revolucionāro apsargu komandieris un regulārās armijas augstā komandieris, atrodas arī zem nogalinātās. Šie uzbrukumi Irānas kodolenerģijas atrašanās vietā ir nodarījuši ievērojamu kaitējumu. Neskatoties uz uzbrukumiem, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) neziņoja par paaugstinātu radioaktīvo starojumu vietas apgabalā. Turklāt Teherāna paziņoja, ka Fordow kodolieroču sistēma Izraēlas uzbrukumos ir izdarīta, taču bez lieliem postījumiem vai bažām par piesārņojumu.

Irāna un militārā atriebības pasākumi

Teherāna ir šokēta, ņemot vērā uzbrukumus un drīz varētu ķerties pie atriebības. Irānas militārais spēks arvien vairāk tiek apšaubīts, jo īpaši saskaņā ar Izraēlas darbībām, kas rada tiešus draudus ajatolla Ali Khamenei. Izraēla plāno turpināt rīkoties agresīvi pret iespējamiem draudiem. Visbeidzot, vairums izraēliešu to uzskata par nepieciešamu, lai apkarotu pieaugošās briesmas, izmantojot Irānas kodolprogrammu.

Rietumu slepenie dienesti brīdina, ka Irāna, iespējams, īsā laikā varētu ražot līdz desmit kodolieročiem. Irānas kodolieroči tiktu uzskatīti par galveno draudu Izraēlai. Dažos pēdējos mēnešos Izraēla arvien vairāk koncentrējas uz militārām stratēģijām, lai atmestu Irānas kodolprogrammu un, iespējams, samazinātu Irānas reģionālo ietekmi.

Politiskais konteksts un starptautiskā reakcija

Militārās kampaņas notiek laikā, kad starptautiskās sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu, kas bija plānotas nākamajā svētdienā, iespējams, nenotiks. Izraēlas gaisa triecieni novērš uzmanību no starptautiskiem apgalvojumiem, ka Izraēla izmanto badu kā kara ieroci Gazas joslā. Reģionā Izraēla izdarīja spiedienu arī uz saviem militārajiem deputātiem, piemēram, Hisbollah un Huthi nemierniekiem, kuri iepriekš bija veikuši Irānas atbalsta pret Izraēlu uzbrukumus.

Kopumā pašreizējie notikumi apvieno militāro agresiju ar politisko aprēķinu, kura mērķis ir stiprināt gan Izraēlas iekšējo, gan ārējo drošību un izvairīties no iespējamās starptautiskās izolācijas. Premjerministrs Bendžamins Netanjahu varēja ne tikai pievērsties nacionālajai vienotībai ar šo militāro ofensīvu, bet arī nostiprināt savu nostāju kā Izraēlas drošības garantiju.