FPÖ uzbrūk jaunajam patvēruma projektam - sašutums par ārkārtas plāniem!

FPÖ uzbrūk jaunajam patvēruma projektam - sašutums par ārkārtas plāniem!

Liela uzmanība tiek pievērsta pašreizējiem notikumiem Austrijas patvēruma un migrācijas politikā, jo īpaši tāpēc, ka FPÖ (Austrijas Brīvības partija) kritizēja 15.a līguma projektu starp federālo un štatu valdībām. Šis projekts ir ļoti svarīgs, jo tas nāk saistībā ar ES Patvēruma un migrācijas paktu, kas jāīsteno līdz 2026. gada jūnijam. Maza avīze ziņo, ka FPÖ valsts padomnieki Hannes Amesbauer, Martin Antauer, Wolfgang Fürweger un Thomas Dim projektu raksturoja kā "pieeju, kas robežojas ar ultimātu".

Projekts paredz būtiskas izmaiņas, tostarp jaunas iejaukšanās tiesības, kas saistītas ar 2015. un 2016. gada pieredzi. Toreiz līdzīgas tiesības noveda pie konteinerciemu un lielu mikrorajonu veidošanās. Kritiķi baidās, ka tas atkal var novest pie bēgļu piespiedu izmitināšanas, saskaroties ar sabiedrības pretestību.

Ārkārtas situāciju plānu kritika

Turklāt FPÖ pauž bažas par ārkārtas plāniem, kas nosaka, ka federālajām zemēm ir jāsaglabā spēja nodrošināt migrantu pamata aprūpi. Šīs saistības var radīt ievērojamas papildu izmaksas. Tāpat projekts paredz, ka federālo aprūpes iestāžu izveides un slēgšanas uzraudzība krīzes situācijās var notikt bez konsultēšanās ar federālajām zemēm. Iekšlietu ministrija gan uzsvērusi, ka universālās tiesības iejaukties vairs nepastāv kopš 2018.gada un tāpēc pašreizējā projektā nav iekļautas.

Debašu centrālais punkts ir īpaši neaizsargātu grupu, piemēram, nepilngadīgo un smagi slimu cilvēku, vajadzību ievērošana. Iekšlietu ministrija ir skaidri norādījusi, ka ievainojamība tiks risināta individuālos lietotāju gadījumos.

ES Patvēruma un migrācijas pakts

Pats ES Patvēruma un migrācijas pakts, kas tika pieņemts 2024. gada pavasarī, ir vēl viens svarīgs aspekts, kam ir nozīme diskusijās par Austrijas politiku. Tas paredz procedūras uz ES ārējām robežām, kas neļauj migrantiem, kuriem nav iespējas iegūt patvērumu, turpināt ceļu un ļauj atgriezties no pierobežas nometnēm. Kritiķi apgalvo, ka pakts noved pie Eiropas izolācijas un negarantē atbilstošu cilvēktiesību aizsardzību. Ludviga Bolcmaņa institūts uzsvēra, ka jauns solidaritātes mehānisms sadalīs atbildību par patvēruma meklētāju uzņemšanu starp ES dalībvalstīm, lai gan dažas valstis var atbrīvoties no šī pienākuma.

Reakcijas uz paktu dalās; Lai gan dažas ES valstis, īpaši Dienvideiropā, pieprasa taisnīgāku sadales atslēgu, tādas valstis kā Polija paļaujas uz stingriem izolācijas pasākumiem. Ziņojumi par nelegāliem bēgļu atgrūšanas gadījumiem ilustrē pieaugošo problēmu pie Eiropas ārējām robežām un nepārprotami pārkāpj ES tiesību aktus un Ženēvas Bēgļu konvenciju. Europaimlehr.de.

Kopumā ir skaidrs, ka attīstība Austrijas patvēruma un migrācijas politikā ir cieši saistīta ar jaunajām Eiropas prasībām. FPÖ prasības atbrīvot Austriju no migrācijas pakta, kā arī diskusija par Štīrijas pamatpakalpojumu likumu ilustrē sarežģītās problēmas, ar kurām saskaras politiķi. Šīs debates ir svarīgas ne tikai Austrijā, bet arī atspoguļo visas Eiropas diskusijas par migrāciju un patvērumu.