ES mudina ASV: vīzu sankciju izņemšana pret palestīniešiem!

ES mudina ASV: vīzu sankciju izņemšana pret palestīniešiem!

2025. gada 30. augustā ES valstis kritizē ASV vīzu sankcijas pret Palestīnas pašpārvaldes (PA) un Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PLO) pārstāvjiem. ES ārvalstu komisāre Kaja Kallas aicina Amerikas Savienotās Valstis pārdomāt savu lēmumu. ASV Valsts departaments ir apstiprinājis sankcijas, kas ir īpaši vērstas pret Palestīnas prezidentu Mahmudu Abbasu un citiem augsta ranga pārstāvjiem.

Šīm sankcijām varētu būt nopietnas sekas, jo tās apdraud attiecīgo cilvēku līdzdalību nākamajā ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī Ņujorkā. Šajā sesijā vairāki štati, ieskaitot Franciju, Kanādu un Austrāliju, plāno atpazīt Palestīnas štatu. Tomēr oficiālā PA pārstāvība Apvienoto Nāciju Organizācijā tiek izslēgta no vīzu ierobežojumiem, jo ​​tai ir tikai novērotāja statuss un nav pilnīga ANO biedra statusa.

ASV kritika

Vācijai un vēl 26 ES valstīm seko kritika par ASV vīzu sankcijām. Pēc ārlietu ministru sanāksmes Kopenhāgenā Kaja Kallas pārņem un uzsver, ka “liels vairākums” ES valstu ir iesniedzis papildu priekšlikumus. Tomēr Gazas joslā joprojām ir pamanāmas domstarpības starp Izraēlas militārajām operācijām.

ASV Valsts departaments attaisnoja sankcijas, kas jau tika noteiktas 2023. gada jūlijā kā pasākumi valsts drošības interesēs. Ārlietu ministrs Marco Rubio arī lika noraidīt vīzu pieteikumus no Palestīnas pārstāvjiem, lai ņemtu vērā PLO un PA par viņu saistībām un miera perspektīvas graušanu.

Sankciju sekas

Sankcijas ir ne tikai diplomātisks pasākums, bet arī konkrēta reakcija uz drošības situāciju reģionā. Jo īpaši tas uzsver, ka PLO un PA nevar uzskatīt par miera partneriem, kamēr viņi stingri noraida terorismu, ieskaitot uzbrukumu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.

Šajā kontekstā prezidents Mahmuds Abbas attālinājās no Hamas un nosodīja civiliedzīvotāju nogalināšanu. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai pašam Abbasam varētu arī liegt iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs par ANO Ģenerālo asambleju. Izmeklēšana par šo tēmu Ārlietu ministrijā līdz šim ir palikusi neatbildēta.

PLO, kas tika dibināts 1964. gadā, cenšas izveidot neatkarīgu Palestīnas štata veidošanu, un tajā ietilpst dažādas grupas, ieskaitot fatah. PA, kas tika dibināta 1994. gadā, darbojas kā fakto valdība Abbas vadībā un pārvalda Rietumkrasta daļas.

Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sa’ar pateicās ASV valdībai par šiem pasākumiem un par Izraēlas atbalstu pašreizējā konfliktā. Situācija joprojām ir saspringta, un diplomātiskie miera centieni reģionā saskaras ar lielām problēmām.

Lai iegūtu papildinformāciju un detalizētus ziņojumus par situāciju, lūdzu, apmeklējiet rakstus no Vienna.at, Swissinfo.ch un Zeit.de Apvidū