Debates par tiesībsargu: FPÖ brīdina par zaļo ietekmi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Debates Nacionālajā padomē 2025. gada 22. maijā: FPÖ kritizē zaļās reformas plānus attiecībā uz tiesībsargu. Nepieciešami pārredzamības un daudzveidības aizstāvji.

Debatte im Nationalrat am 22.05.2025: FPÖ kritisiert Grüne Reformpläne zur Volksanwaltschaft. Advocates for transparency und Diversität gefordert.
Debates Nacionālajā padomē 2025. gada 22. maijā: FPÖ kritizē zaļās reformas plānus attiecībā uz tiesībsargu. Nepieciešami pārredzamības un daudzveidības aizstāvji.

Debates par tiesībsargu: FPÖ brīdina par zaļo ietekmi!

2025.gada 22.maijā Nacionālajā padomē norisinājās asas debates par Zaļo iesniegto ierosinājumu par Tiesībsarga biroja reformu. FPÖ pārstāvis nesaderības jautājumos NAbg. Dr. Markus Tschank izteica asu kritiku par ierosinātajām izmaiņām un apšaubīja nepieciešamību apspriest ombudu iecelšanas metodi, nevis apsvērt viņu kompetences paplašināšanu. Čanks uzsvēra, ka sākotnējā ideja par Tiesībsargu kā “publisko tiesību juristu”, pēc Hansa Kelsena domām, ir apdraudēta, jo Zaļo priekšlikumā tika prasīts izveidot ārēju atlases komisiju tiesībsargu iecelšanai.

Čanks norādīja, ka šī soļa mērķis ir likvidēt visu ombuda iecelšanas sistēmu, un uzskatīja to par turpmāku Zaļo mēģinājumu graut FPÖ konstitucionālās tiesības iesniegt priekšlikumus. Viņš arī brīdināja, ka ar NVO saistītajām komitejām būtu jāizlemj, kurš kļūs par tiesībsargu, nevis demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem, kas, viņaprāt, vājina parlamentu un neievēro tautas gribu.

Iecelšana amatā un reformas prasības

Šīs politiskās diskusijas fonā ir gaidāmā Elisabeth Schwetz (FPÖ) iecelšana par jauno ombudu. Tādas NVO kā Amnesty International un Diakonie steidzami aicina reformēt iecelšanas procesu. Viņi atbalsta pārredzamāku procesu, tostarp publisku konkursu, lai nodrošinātu, ka atlases un iecelšanas pamatā ir objektīvi un pārredzami kritēriji. Par būtisku tiek uzskatīts, ka tiek ņemti vērā kandidāti no dažādām sociālajām klasēm, kā arī dažādas izglītības un profesionālās pieredzes.

Šīs prasības pastiprina starptautiskie ieteikumi: 2021. gadā vairākas valstis ieteica Austrijai reformēt iecelšanas procesu vispārējā periodiskā pārskata (UPR) ietvaros, taču līdz šim nav ieviestas nekādas strukturālas izmaiņas. Tas tiek uzskatīts par nepietiekamu, jo īpaši pēc tam, kad 2022. gada marta Nacionālās cilvēktiesību institūciju globālās alianses (GANHRI) ziņojumā tika asi kritizēts process attiecībā uz pārredzamību un neatkarību.

Prasa lielāku pārredzamību

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicina topošo valdību iekļaut savā valdības programmā amatā iecelšanas procesa reformu. Nepieciešamās reformas cita starpā ietver:

  • Öffentliche Ausschreibung der Position.
  • Diversität der Kandidat*innen aus unterschiedlichen gesellschaftlichen Bereichen.
  • Konsultation und Beteiligung der Zivilgesellschaft am Auswahlverfahren.
  • Transparente und objektive Auswahlkriterien.

Šo reformu steidzamību uzsver starptautiskā kritika, kas ir reformu nepieciešamības pamatā. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir vienisprātis, ka visaptveroša iecelšanas procesa reforma var ne tikai stiprināt tiesībsarga neatkarību, bet arī nodrošināt sabiedrības uzticību šai institūcijai.

Kopumā pašreizējās debates notiek uz pamatīgu debašu fona par to, kā ombuds var tikt nokomplektēts nākotnē un kā var nodrošināt tā neatkarību. Nākamajiem lēmumiem var būt tālejošas sekas uz institucionālo integritāti un demokrātiskajiem procesiem valstī.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par diskusijām, lūdzu, apmeklējiet vietni OTS, ORF un Amnesty International.