Krīzes iejaukšanās Ekernfērdē: Jūras bataljons cīnās par gara spēku
Jūras spēki Ekernfērdē psiholoģiski gatavojas iespējamiem konfliktiem, savukārt karavīriem nepieciešams atbalsts.
Krīzes iejaukšanās Ekernfērdē: Jūras bataljons cīnās par gara spēku
Ekernfērdē jūras bataljons arvien biežāk saskaras ar izaicinājumiem, kas varētu rasties iespējamā militārā konflikta rezultātā. Saskaņā ar ziņojumu kn-online.de Jūras bataljona karavīri specializējas krīzes intervencē un kuģu aizsardzībā. Uzmanība arvien vairāk ir pārcelta no starptautiskajām operācijām uz valsts un alianses aizsardzību. Slependienesti un militārie eksperti brīdina par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam tuvāko četru gadu laikā. Komandiera vietnieks Ēriks H. uzsver “skarbo militāro realitāti” un nepieciešamību atjaunot kaujas efektivitāti.
Galvenā problēma ir karavīru garīgā veselība, kas ir ļoti saspīlēta notiekošo konfliktu dēļ. Dezertēšana tiek uztverta kā būtiska problēma, īpaši Ukrainas konfliktā. Lai to novērstu, jūras bataljons paļaujas uz savu karavīru garīgo sagatavotību un veselību. Tādu iniciatīvu kā “Movember” mērķis ir veicināt vīriešu veselību un palielināt izpratni par garīgās veselības problēmām. Ērikam H. ir personīga pieredze ar karavīra pašnāvību un uzsver komunikācijas un atbalsta nozīmi. Karavīru psiholoģiskā sagatavošana pirms operācijas un tās laikā ir obligāta; karaspēka psihologs pavada operācijas.
Psiholoģiskais atbalsts un stress
Turklāt jūras spēku bāzē tiek nodrošināts psihosociālais tīkls, lai atbalstītu karavīrus un viņu ģimenes. Biedrība un pašefektivitāte ir galvenie elementi stresa pārvarēšanā. Karavīrus motivē vēlme nosargāt brīvību, demokrātiju un ģimeni.
Visaptverošā psiholoģiskā stresa kontekstā karavīru vidū ziņojumā wehrmed.de ka traumatiski notikumi, piemēram, nelaimes gadījumi, fiziski uzbrukumi un uzbrukumi, var atstāt psiholoģiskas pēdas. Stresa reakcijas pēc ārkārtējiem notikumiem ir izplatītas, un akūtu stresa traucējumu risks katram cilvēkam ir atšķirīgs. Pēc SSK-10 klasifikācijām pēc traumas var izšķirt trīs cilvēku tipus: “pašdziedinātāji”, “mainītāji” un “riska grupa”, kuriem nepieciešama profesionāla palīdzība.
Īpaši satraucošs ir posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) pieaugums kopš Bundesvēra ārzemju misiju sākuma, no 1996. līdz 2009. gadam no tā ārstējās vairāk nekā 1500 karavīru. Garīgās veselības profilakses un atbalsta pasākumi pēdējos gados ir nepārtraukti uzlabojušies ar mērķi nodrošināt karavīru gatavību darbībai.
– Iesniedza Rietumu-Austrumu mediji