Drošības garantiju izaicinājumi Ukrainai

Drošības garantiju izaicinājumi Ukrainai

Drošības garantijas ir kļuvušas par galveno tēmu diskusijās par miera līgumu Ukrainai. Prezidents Wolodymyr Selenskyj pirmdien Baltajā namā sacīja, ka šī ir "galvenā tēma un sākumpunkts kara izbeigšanai".

Drošības garantiju izaicinājumi un mērķi

Selenskyjs zina, ka Krievijas augstākais skaits un bruņojums ilgtermiņā vilks Ukrainas pretestību. Tāpēc viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka katrā nolīgumā ir jāsniedz garantijas, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa neļauj krieviem atsākt uzbrukumus vienā vai divos gados.

Šeit jūs varat uzzināt, kas jums būtu jāzina par šo būtisko aspektu katram līgumam, lai pārtrauktu karu Ukrainā.

Kā drošības garantijas varētu izskatīties un kas ir iesaistīts?

Tas ir nenoteikts reljefs: svarīga Ukrainas sabiedrotā grupa "The Willing" koalīcija "joprojām strādā pie tā, ko tā var reāli piedāvāt. Mērķis ir skaidrs: lai nākamajos gados novērstu jaunu uzbrukumu krieviem Ukrainai. Precīzs plāns nav tik skaidrs, taču, iespējams, būs stratēģija karaspēka stacijai uz vietas un atbalstītu Ukrainu no gaisa un no jūras. Turklāt būs nepieciešama palīdzība, lai atjaunotu izsmelto Ukrainas militāro spēku.

Selenskyj arī apgalvo, ka pati spēcīga Ukrainas militāristi ir drošības garantija. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra sabiedroto atbalstu "spēcīgai Ukrainas armijai, kas var reaģēt pret uzbrukumiem un atvairīt tos, neierobežojot karaspēka spēku, prasmes vai ieročus".

Starptautiskā sadarbība un vēlme karaspēkam

Apvienotā Karaliste un Francija šogad izmantoja daudznacionāla spēka jēdzienu. Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stranders sacīja, ka tas "tiks nodrošināts pēc pamiera, lai novērstu Krievijas agresiju gadu gaitā". Sākumā runāja par 30 000 karavīru, kuri bija jāatrodas Ukrainā. Pa to laiku tiek apspriests mazāks preventīvu spēks, ko papildina sabiedroto “drošības tīkls”, kurā ietilpst gaisa, jūras un apmācības elementi.

Aptuveni 30 valstis ir pievienojušās koalīcijai. Tomēr tas, ko katra valsts vēlas darīt, nav skaidrs. Tādas valstis kā Vācija un Itālija vilcinās parakstīt augsnes karaspēku, savukārt Austrālija un Kanāda, iespējams, vēl vairāk vēlas.

"Koalīcija nodrošinātu Ukrainu nomierinošus spēkus jūrā, gaisā un nolaižas," pirmdien sacīja Makrons. Viņš piebilda: "Mums ir jāatbalsta Ukraina ar augsnes karaspēku, lai novērstu turpmāko intervenci no Krievijas."

Amerikas Savienoto Valstu ietekme

Tas ir zilonis telpā. Tikai pēdējās dienās ASV prezidents Donalds Trumps apsvēra ideju, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu būt iesaistītas drošības garantiju nodrošināšanā Ukrainai. Iepriekš viņš un citi administrācijas locekļi bija skaidri norādījuši, ka eiropieši ir atbildīgi. Trumps bija neskaidrs attiecībā uz apņemšanās jomu diskusijās Baltajā namā. Viņš ierosina, ka garantijas "piedāvā dažādas Eiropas valstis, saskaņojot ar Amerikas Savienotajām Valstīm".

Tomēr otrdien Trump noraidīja iespēju stacionēt ASV karaspēku uz Ukrainas augsnes. "Tas, ko tas nozīmēs īpaši un iesaistos, tiks apspriests tuvākajās dienās," intervijā sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte.

Krievijas reakcija

Pirmdien Krievija atkal uzsvēra, ka uz Ukrainas augsnes nevar izvietot nevienu NATO valsts karaspēku. Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zakharova noraidīja "katru scenāriju, kas paredz militāra kontingenta parādīšanos ar NATO valstu dalību Ukrainā". Maskava arī uzstāj, ka katrā miera līgumā jāietver ierobežojumi Ukrainas bruņoto spēku skaitam un prasmēm. Krievija apgalvo, ka arī nopelna drošības garantijas un ir atkārtoti uzsvērusi, ka NATO East paplašināšanās ir viens no galvenajiem konflikta cēloņiem.

Alternatīvas un perspektīvas

Arvien vairāk tiek apspriesta iespēja, ka daļa no drošības garantijas Ukrainas gaisa aizsardzības veidā tiek nodrošināta, līdzīgi kā Irākas bez lidojuma zonām 1990. gados. Saskaņā ar Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) datiem, lielāko preventīvo efektu varētu sasniegt, ja ne tikai zemes karaspēks, bet arī gaisa obligētāju elementi Ukrainā. Vairāk gaisa enerģijas varētu izvietot Polijā un Rumānijā.

Šāda klātbūtne piedāvātu uzraudzību un izglītību, bet tai būtu grūti saglabāt gaisa suverenitāti, ja to apstrīd krievi. Turklāt pastāvēja ātra eskalācijas risks, piemēram, ja cīnītāju lidmašīnas ir iesaistītas gaisa cīņās.

Tomēr ukraiņi ne tikai vēlas dalību, bet arī skaidru saistību ar starptautisko sabiedrību.