Cīņa pret galvu: PVV strauji attīstās pirms vēlēšanām Nīderlandē!

Cīņa pret galvu: PVV strauji attīstās pirms vēlēšanām Nīderlandē!

2025. gada 25. oktobrī, tikai četras dienas pirms vispārējām vēlēšanām Nīderlandē, trīs politisko partiju starpā izcēlās aizraujoša savstarpēja cīņa. Saskaņā ar Ipsos I&O institūta aptauju Gērta Vildersa Brīvības partija (PVV) sasniedza aptuveni 20 procentus un tādējādi varētu iegūt 26 no 150 parlamenta vietām. Tālāk seko sarkanzaļā alianse ar 23 vietām un kreisi liberālā D66 ar 22 vietām. Tas nozīmē, ka aizmugurē ir nodibinātās partijas, tostarp kristīgie demokrāti un labēji liberālie VVD. Šīs norises ir intensīvas vēlēšanu kampaņas rezultāts, kurā dominē tādi jautājumi kā patvērums, migrācija un mājokļu trūkums. Situāciju raksturo arī lieli zaudējumi, kas prognozēti vēl divām valdības partijām. Pirms diviem gadiem PVV vēlēšanās ieguva 37 deputātu vietas un pirmo reizi bija valdības koalīcijā. Tomēr šī koalīcija, kas sastāvēja no PVV, VVD, BBB un NSC, sabruka 2025. gada jūnijā jau pēc vienpadsmit mēnešiem strīdu dēļ par patvēruma politiku. Gandrīz visas izveidotās partijas atsakās sadarboties ar Vildersu, un spiediens politiskajā vidē pieaug.

PVV priekšsēdētājs Gērts Vilderss pirms izstāšanās no valdības koalīcijas aicināja krasi mainīt migrācijas politiku. Bija zināms, ka koalīcija jau no paša sākuma bija nestabila un vairākas reizes bija uz sabrukuma robežas. Konflikts par migrācijas politiku galu galā noveda pie Vildersa lēmuma pamest koalīciju. Viņa priekšlikumi ietvēra krasus pasākumus, piemēram, visu patvēruma meklētāju noraidīšanu, ģimeņu atkalapvienošanās apturēšanu un militāro spēku izmantošanu robežu kontrolei. Citas prasības ietvēra Sīrijas bēgļu un notiesāto migrantu izraidīšanu un patvēruma centru slēgšanu. Tomēr Vildersa ultimātu izsauca viņa koalīcijas partneru pretestība, kas galu galā atteicās pieņemt viņa prasības.
(ZDF) ziņo, ka koalīcijas partneri uz šo situāciju uzlūkojuši neticību un dusmas. Premjerministrs Diks Šofs paziņoja par jaunām vēlēšanām, taču tās vēl nav ieplānotas. Viņš paliks amatā līdz jaunajām vēlēšanām.

Politiskās reakcijas un perspektīvas

Reakcijas uz koalīcijas pārtraukumu bija skaidras. VVD pārstāvis Dilans Jesilgozs apsūdzēja Vildersu par savu personīgo ambīciju nostādīšanu augstāk par valsts interesēm, savukārt BBB pārstāve Karolīna van der Plasa un NSC pārstāve Nikolajna van Vrūnhovena viņa rīcību nodēvēja par bezatbildīgu. Vailders jau iepriekš bija draudējis aiziet, kas beidzot kļuva par realitāti, kad ātri vien beidzās grupu līderu ārkārtas sanāksme.
(Tagesschau) uzsver, ka, neskatoties uz pašreizējo stāvokli un prasību pēc stingrākiem patvēruma likumiem, PVV nav spējusi pildīt savus politiskos solījumus, kas izraisījis plašu iedzīvotāju neapmierinātību.

Politoloģe Sāra de Lange lēš, ka jaunas vēlēšanas varētu notikt pēc vasaras pārtraukuma, vēl vairāk palielinot nenoteiktību Nīderlandes politiskajā sistēmā. Gaidāmās vēlēšanas notiks arī uz svarīga NATO samita fona Hāgā, vēl vairāk saasinot politisko klimatu.
(Vīne) piedāvā ieskatu aptaujās, kas norāda uz ciešu sacensību, un parāda, kā notikumu attīstība tuvākajās dienās varētu būtiski ietekmēt Nīderlandes politisko nākotni.