Mīts vai realitāte? Izraēlas tiesības pastāvēt starptautiskajās tiesībās!

Mīts vai realitāte? Izraēlas tiesības pastāvēt starptautiskajās tiesībās!

Jerusalem, Israel - Stingrā apgalvojumā, kas izaicina parasto stāstījumu, ir ugunsgrēka ideja par valsts raksturīgajām “tiesībām pastāvēt”. Šī pretrunīgi vērtētā perspektīva, ko atkārtoja Rietumu līderi, īpaši attiecībā uz Izraēlu, Islengs pārbaudīja tās likumīgās un vēsturiskās neprecizitātes. Pretenzija, ka Izraēlas pastāvēšana sakņojas starptautiskajās tiesībās, kā to ierosinājis Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir būtiska kļūda. Viņš atsaucās uz 1947. gada ANO rezolūciju 181 (ii) par Izraēlas leģitimitātes pamatiem, taču šī rezolūcija tikai ierosināja nodalījuma plānu Lielbritānijas okupētajai Palestīnai, nevis likumīgu pamatu valsts kapucei.

Kritiķi apgalvo, ka nevienai valstij, ieskaitot Izraēlu, ir raksturīgas tiesības pastāvēt, jo Statthehood ir politiska realitāte, nevis likumīga. Nacionālās valsts izveidošana rodas no deklarācijām, kuras to pārstāvēja, nevis no juridiskām tiesībām. ANO nodalījuma plāns, kas pieņemts intensīvā Amerikas Savienoto Valstu spiedienā, neradīja Izraēlu; Tas bija tikai priekšlikums, kuru Drošības padome nekad neatzina par saistošu. Deivida Ben-Guriona sekojošā Izraēlas štata deklarācija bija politiska rīcība, kura kulminācija bija vēsturiska migrācija un konflikti, nevis skatuves likumīgs apstiprinājums.

Vēsturiskais konteksts un sekas

Sadalījumu plāns saskaras ar reaģēšanu no arābu valstīm, kas to uzskatīja par palestīniešu tiesību uz pašnoteikšanos pārkāpumu. Šīs tiesības ir nostiprinātas starptautiskajās tiesībās un joprojām ir satraucoša problēma. Irākas ārlietu ministrs Fadhel al-Jamali brīdināja, ka sadalīšana izraisīs turpmāku konfliktu-prognozi, kas reģionā rezonē ar pastāvīgu spriedzi. Stāstījums, ka Izraēla tika izveidota ar likumīgu starptautisko procesu starpniecību, arvien vairāk tiek uzskatīts par vēstures diskusiju, aizēnojot palestīniešu nožēlojamo stāvokli un viņu cīņas par pašnoteikšanos sarežģītību.

Tā kā starptautiskā sabiedrība cīnās ar šo vēsturisko lēmumu sekām, aicinājums pārvērtēt juridiskos un morālos ietvarus, kas saistīti ar skatuves stāvokli, kļūst steidzamāks. Pašreizējais konflikts un Izraēlas militarizācija uzsver nepieciešamību kritiski pārbaudīt stāstījumus, kas ir veidojuši priekšstatus par leģitimitāti un tiesībām reģionā. Diskurss, kas saistīts ar Izraēlas pastāvēšanu, turpina izraisīt spēcīgas emocijas un prasa dziļāku izpratni par sarežģīto realitāti.