Trump un Nobela Miera prēmija: Makrons nosaka skaidrus nosacījumus!

Trump un Nobela Miera prēmija: Makrons nosaka skaidrus nosacījumus!

2025. gada 24. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons komentēja Nobela Miera prēmijas iespējamo apbalvošanu ASV prezidentam Donaldam Trumpam. Makrons uzsvēra, ka Trumps varētu uzvarēt tikai tad, ja viņš beidzas pašreizējo karu Gazā. Savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā Makrons arī paziņoja par Palestīnas valsts atzīšanu Francijā, kas tiek uzskatīta par soli pretī mieru starp abām tautām. Beļģija un Monako arī atbalsta šo iniciatīvu, savukārt NSA (Nacionālās drošības aģentūra) un Vācija, turpretī, turpina noraidīt Palestīnas atzinību, kā ziņo [OE24].

Makrons norādīja, ka atšķirībā no Francijas Amerikas Savienotās Valstis piegādāja ieročus, kas tiek izmantoti konfliktā Gazā. Daudzi šo atbalstu uzskata par problemātisku, jo tas veicina vardarbības saasināšanos un kavē miera procesu. Pēc Izraēlas armijas teiktā, Gazā atkal notika uzbrukumi, kuros tika nogalināti pieci karavīri. Šajā kontekstā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu Trumps ierosināja Nobela Miera prēmiju un attaisnoja savu kandidatūru ar Trumpa centieniem panākt mieru dažādos reģionos, kā ziņots.

Trump un perspektīva uz pamieru

Donalds Trumps bija optimistisks par iespējamo pamieru Gazas joslā. Viņš uzskata, ka Hamas ir gatavs piekrist vienam. Ieteikums 60 dienu ugunsgrēka pārtraukumam jau ir uz galda. Šajā kontekstā Izraēlas sarunu grupa devās uz Kataru, lai vienotos par apstākļiem ar Hamas. Trumpa pārstāve paziņoja, ka ASV speciālists Stīvs Vitkofs dosies uz Dohu, lai atbalstītu sarunas. Saskaņā ar [TAZ] teikto, Trump ir paziņojis par kara beigām Gazas joslā uz vienu no savām ārpolitikas prioritātēm.

Netanjahu arī paskaidroja, ka palestīniešu drošībai jāpaliek Izraēlas rokās. Priekšlikums paredz reģistratūras centru 600 000 palestīniešu, kas atrodas Gazas dienvidu daļā ugunsgrēka pārtraukuma laikā, kuru pārvalda starptautiski partneri. Radikālāki spēki Izraēlā pat pieprasa Gazas iedzīvotāju obligātās deportācijas, kuras eksperti tiek uzskatīti par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Vēsturiskais konteksts un apbalvošanas ceremonijas

Retrospektīvi, Nobela miera prēmija bieži tiek uzskatīta kritiski. 1994. gadā balva tika piešķirta Yasser Arafat, Shimon Peres un Yitzhak Rabin par viņu centieniem rīkoties ar Oslo. Šī līguma mērķis bija radīt divu valstu risinājumu, bet centrālie konflikti palika neatrisināti, kā rezultātā palielinājās vardarbība. Stokholmas Miera pētījumu institūta Sipri direktors nesen pauda skepsi par miera iespējām 2024. gadā - novērtējumu, kas atspoguļo izaicinājumus, ar kuriem saskaras pašreizējās miera sarunas, kā [ORF].

Rezumējot, izrādās, ka miera centieni Tuvajos Austrumos joprojām ir sarežģīti. Pēdējo nedēļu attīstība dod cerību uz pamieru, tajā pašā laikā situācija joprojām ir saspringta un neskaidra. Makrons un Netanjahu izvirza skaidras prasības pret Trumpu, kas varētu ietekmēt reģiona ģeopolitisko situāciju.