Suche
Mein Konto
Merz Ukrainai plāno 140 miljardus eiro no Krievijas aktīviem!
Simtiem miljardu eiro no Krievijas valsts aktīviem varētu izmantot, lai finansētu aizdevumus Ukrainai.
Merz Ukrainai plāno 140 miljardus eiro no Krievijas aktīviem!
Eiropas Savienībā pašlaik ir iesaldēti simtiem miljardu eiro Krievijas valsts aktīvi, galvenokārt Beļģijā Euroclear. Šie līdzekļi tika iesaldēti, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā. Aplēses par iesaldēto līdzekļu apjomu atšķiras, bet svārstās no 200 līdz 250 miljardiem eiro. No šīs summas 185 miljardi eiro ir noguldīti skaidrā naudā Euroclear, jo viņu ieguldījumu termiņš ir beidzies. Līdz šim tikai ienākumi no šīm investīcijām izlietoti, lai finansētu 50 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. No 185 miljardiem eiro 45 miljardi eiro būtu jārezervē aizdevuma atmaksai, lai 140 miljardi eiro būtu pieejami citiem mērķiem.
Notiekošās debates par šo iesaldēto aktīvu izmantošanu tiks apspriestas neformālajā ES samitā Kopenhāgenā, kā arī kārtējā ES samitā oktobra beigās. Vācijas pārstāvji sākotnēji bija pauduši bažas, ka šo līdzekļu izmantošana var apdraudēt eirozonas finansiālo stāvokli. Taču Vācijas valdība ir mainījusi savu nostāju, īpaši pēc tam, kad ASV pārtrauca sniegt militāro palīdzību Ukrainai un daudzas ES valstis nespēj nodrošināt pastiprinātu militāro palīdzību no saviem budžetiem. Kanclers Frīdrihs Mercs ierosina Euroclear pirkt obligācijas no ES Komisijas, kuras pēc tam tiek uzglabātas.
Ukrainas finansējums
Merz plāno piešķirt Ukrainai bezprocentu aizdevumu gandrīz 140 miljardu eiro apmērā, kas tiks finansēts no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem Eiropā. Šis aizdevums tiks atmaksāts tikai tad, kad Krievija kompensēs Ukrainai kara nodarītos zaudējumus. Interesanti, ka ES valstīm līdzekļi nebūtu jānodrošina tieši no sava budžeta, bet gan tikai jāsniedz garantijas gadījumam, ja radīsies nepieciešamība iesaldētos līdzekļus atbrīvot. Mercs uzsver, ka šīs garantijas būtu jāsedz no ES daudzgadu finanšu shēmas, kas būs pieejama 2028. gadā.
Arī ES Komisija Ursulas fon der Leienas vadībā atbalsta ideju izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus, lai finansētu Ukrainas kara pasākumus. Tiek apspriesta aptuveni 200 miljardu eiro izmantošana, no kuriem lielākā daļa tiek turēta Euroclear. Merzs aicina dot jaunu impulsu, lai mainītu Krievijas stratēģiju un piespiestu prezidentu Vladimiru Putinu pie sarunu galda. Viņš uzsver, ka ES ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Reakcijas un juridiskas bažas
Beļģija ir pieprasījusi sniegt garantijas, lai nesaskartos ar iespējamām tiesas prāvām tikai no Krievijas puses, ja tiks īstenots iesaldēto līdzekļu izmantošanas plāns. Tas nāk uz fona, ka Krievijas valdība ir piedraudējusi veikt pretpasākumus pret valstīm, kas atbalsta šādus plānus. Tomēr šie draudi tiek uzskatīti par ierobežotiem, jo ekonomiskās attiecības ar ES jau ir ievērojami samazinātas.
Turklāt Vācijas federālā valdība šo jautājumu apspriedīs G7 ietvaros. Tā arvien vairāk uzskata sevi par Ukrainas finansēšanu vienatnē un baidās, ka iedzīvotāju vidū tas samazināsies. Finanšu ministrs Larss Klingbeils uzsvēris nepieciešamību izdarīt maksimālu spiedienu uz Putinu un stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Ukrainas ikgadējās militārās finanšu vajadzības tiek lēstas 50 līdz 70 miljardu eiro apmērā, uzsverot šīs diskusijas steidzamību.
Tāpēc debates par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ir ne tikai finansiāls, bet arī politisks izaicinājums, kam var būt tālejoša ietekme uz Eiropas drošības politiku.