Apjukums par Poliju Ukrainas sarunās: Tusks un Navrockis konfliktē!

Apjukums par Poliju Ukrainas sarunās: Tusks un Navrockis konfliktē!

Pašreizējo politisko kursu Polijā spēcīgi ietekmē iekšējās varas cīņas un mainīgais starptautiskais konteksts. Donalda Trampa atbalstītāja Karola Navrocka inaugurācija iezīmē skaidru tendenci uz konfrontāciju ar Donalda Tuska centriski kreiso valdību. Navrockis nesen izraisīja ažiotāžu, negaidīti pārstāvot Poliju Eiropas līderu videokonferencē, lai gan pats Tusks nebija klāt. Par šādu lēmumu paziņoja Navrocka ārpolitikas padomnieks Marcins Pržidačs, kurš norādīja, ka uzaicinājums nācis tieši no Vašingtonas. Šajā konferencē Navrockis uzsvēra, ka tikai bargi pasākumi pret Krieviju var sasniegt rezultātus, kas uzsver viņa valdības agresīvāko nostāju.

Tusks, kurš īsteno proeiropeisku programmu, ir uzzinājis par ASV valdības paziņojumiem un to ietekmi uz Eiropu un Ukrainu. Viņš aicina Eiropai stingri reaģēt uz nesenajiem notikumiem un ierosina finansēt atbalstu Ukrainai no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Saskaņā ar ES Komisijas datiem šajos aktīvos ir vairāk nekā 200 miljardi eiro; Ukrainai līdz šim izmantoti tikai procentu ienākumi. Tusks norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Kijeva ir saņēmusi aptuveni 267 miljardu eiro militāro un finansiālo palīdzību no partneriem, galvenokārt no ES un ASV.

Prasības pret NATO un ES

Turklāt Tusks aicina palielināt NATO misijas, lai uzraudzītu un aizsargātu Baltijas valstu gaisa telpu, kurām nav savu gaisa spēku. Viņš ir īpaši nobažījies par pēdējo deviņu mēnešu laikā notikušajām biežajām trauksmes signālu palaišanām, kas identificējušas daudzas Krievijas militārās lidmašīnas bez transpondera signāla. Tusks arī iestājas par NATO Baltic Sentry misijas stiprināšanu Baltijas jūras novērošanai, ņemot vērā Maskavai piedēvētās diversijas uz zemūdens kabeļiem. Tusks arī uzskata, ka ES robežas ar Krieviju ir labāk jāaizsargā.

Pēc iespējas ātrāk Polijas valdība plāno pieņemt jaunus fiskālos noteikumus, lai finansētu ES drošības un aizsardzības pasākumus. Šie priekšlikumi nāk laikā, kad ģeopolitisko ainavu raksturo pastāvīgs konflikts.

Divpusējais drošības līgums ar Ukrainu

Lai vēl vairāk stiprinātu drošību, 2024.gada jūlijā tika parakstīts divpusējais drošības līgums starp Ukrainu un Poliju, ko iniciēja Tusks un Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. Šis līgums cita starpā paredz mehānismu Krievijas virzienā izšautu raķešu izšaušanai. Polijas valdība arī pārbauda papildu iznīcinātāju MiG-29 piegādi Ukrainai, jau sagādājot desmit lidmašīnas.

Polija ir pierādījusi sevi kā apņēmīgu Ukrainas atbalstītāju ne tikai ar militāru atbalstu, bet arī konflikta laikā uzņemot aptuveni miljonu ukraiņu bēgļu. Tas notiek saistībā ar līdzīgiem līgumiem, ko Ukraina ir parakstījusi ar 19 citām valstīm, tostarp ASV un Vāciju, lai nodrošinātu militāro un civilo atbalstu nākamajai desmitgadei.

Pašreizējie notikumi izceļ dinamiskās attiecības starp Poliju, Ukrainu un starptautiskajiem dalībniekiem, savukārt politiskā aina norāda uz iespējamām pārmaiņām. Gaidāmie NATO samiti un tai sekojošās sarunas būs izšķiroši svarīgas turpmākās stratēģijas noteikšanā reģionā un Krievijas izaicinājuma risināšanā.