ES palielina gāzes importu no Krievijas: cik ilgi, neskatoties uz karu?

ES palielina gāzes importu no Krievijas: cik ilgi, neskatoties uz karu?

Neskatoties uz Ukrainā notiekošo konfliktu un ar to saistītajām sankcijām, Eiropas Savienība (ES) 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielināja gāzes importu no Krievijas par 18%. Tas izriet no ziņojuma, ko izveidoja vienna.at ārā. Importa pieaugums ietver gan pa cauruļvadiem piegādāto gāzi, gan sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Neraugoties uz politisko spriedzi un ES koncentrēšanos uz neatkarību no fosilā kurināmā, pieprasījums blokā nav spējis augt, kā rezultātā gāzes cenas 2024. gadā pieaugs gandrīz par 60%.

Atšķirībā no ES mērķiem līdz 2027. gadam likvidēt gāzes importu no Krievijas, realitāte līdz šim ir attīstījusies citādi. It īpaši Itālija, Čehija un Francija ir palielinājušas Krievijas gāzes iepirkumus. Nākamo nedēļu laikā tiks prezentēts jauns ceļvedis šo mērķu īstenošanai. Neskatoties uz to, kritisko situāciju saasina Ukrainas lēmums kopš 2025. gada sākuma nelaist cauri savai teritorijai Krievijas dabasgāzi.

Sašķidrinātās dabasgāzes importa rekords

2024. gadā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports ES sasniedza rekordaugstu līmeni, pieaugot par 19,3%, salīdzinot ar 2023. gadu, kā fr.de ziņots. Vācijas valsts uzņēmums SEFE (Securing Energy for Europe GmbH) bija viens no lielākajiem šogad plaši iepirktās Krievijas SDG pircējiem. SEFE kopumā iegādājās 58 sūtījumus ar apjomu 4,1 miljons tonnu, kas ir sešarpus reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vācijas Vides palīdzība un daudzas vides organizācijas aicina noteikt ES mēroga embargo pret Krievijas SDG. Kritiķi apgalvo, ka uz SDG importu neattiecas ES sankcijas, kā rezultātā valstis noliedz atbildību par importa pieaugumu. Lai gan dažas ES valstis ir aizliegušas Krievijas gāzes tiešu importu caur savām ostām, tās pārorientēšana caur citām valstīm ir problemātiska.

Izaicinājumi un ģeopolitiskie riski

Ģeopolitiskā spriedze ar ASV rada papildu risku Eiropas energoapgādei, jo īpaši ņemot vērā tās atkarību no SDG piegādēm no ārzemēm. ES ir izvirzījusi sev mērķi pastiprināt attiecības ar ASV enerģētikas jomā un dažādot alternatīvos enerģijas avotus. Nesenais ziņojums no tagesschau.de parāda, ka Krievija šobrīd ir otra lielākā SDG piegādātāja ES ar 16% daļu, kam seko ASV.

ES Komisija plāno līdz 2027. gadam pilnībā pārtraukt Krievijas gāzes izmantošanu gan pa cauruļvadiem, gan kā SDG. Tomēr to apgrūtina dalībvalstu nepietiekamā vēlme pāriet uz alternatīviem enerģijas piegādātājiem. Notiekošās investīcijas SDG projektos un fakts, ka gandrīz puse importa ES nāk no Krievijas, ir liels izaicinājums.

Lai nodrošinātu piegādes drošību nākotnē, ES ir steidzami jāpārdomā sava atkarība no Krievijas gāzes un jāizstrādā alternatīvas stratēģijas.