OFFENBACH zem spiediena: pieaugošais deficīts apdraud nākotni!

Ofenbahas pilsēta saskaras ar ievērojamu finanšu deficītu. Par 2024. gadu tiek prognozēts budžeta deficīts 47,6 miljonu eiro, kas nozīmē pieaugumu par 9,4 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Komerators Martins Vilhelms (SPD) ziņoja, ka vēlamā uzkrājumu maksa 150 000 eiro tika uztverta kā nepietiekama. Turklāt ir nepieciešami pasākumi, lai samazinātu ūdens piegādes izmaksas Schultheis dīķī, kas pasvītro pilsētas nopietno finansiālo stāvokli. Iepriekšējā pašvaldību finansiālajā situācijā nav pietiekami ņemti vērā obligātie izdevumi, kurus uzliek federālie likumi.

Vilhelms arī norādīja uz 120 miljonu eiro rezervēm, kuras tiks izmantotas tuvākajā nākotnē. Prognozes norāda uz pieaugošajām izmaksām no juridiskajiem noteikumiem un ienākumiem no tirdzniecības nodokļa. Neskatoties uz veiksmīgajām uzņēmuma apmetnēm, piemēram, Simsona AG pārcelšanās no Frankfurtes uz Ofenbach, kas ietekmē 2000 darba vietas, ekonomikas atveseļošanās prasīs laiku. Pārcelšanās būtu jāpabeidz līdz 2027. gada sākumam ar mērķi veikt elektronikas ražošanu 2023. gada rudenī. Tiek uzsvērts, ka veiksmīga ekonomiskā stratēģija neatceļ federālās valdības atbildību finansiāli atbalstīt pašvaldības. Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas reorganizācija tiek plānota 2026. gadam, un tā tiek uzskatīta par potenciālu iespēju.

Pašvaldību finanšu izaicinājumi

Vācijas pašvaldību vispārējais finansiālais stāvoklis ir strauji pasliktinājies. Pagājušajā gadā pašvaldības līmenis reģistrēja deficītu 6,2 miljardu eiro apmērā, 8 miljardu eiro pasliktināšanās, un paredzamais deficīts šogad ir noteikts 13,2 miljardu eiro, kas atkal vienreiz vērtē situāciju. Prognoze līdz 2027. gadam parāda, ka deficītam jāpaliek līdzīgā līmenī. Pašvaldību jumta organizāciju prezidenti prasa lielāku sabiedrības nodokļu daļu un kritizēt, ka pašvaldību uzdevumi tiek paplašināti bez atbilstoša finansējuma.

Diez vai ir iespējams jauni ieguldījumi, un no 2025. gada ir sagaidāms arī pašvaldību ieguldījumu samazināšanās. Tiek arī atklāts, ka pašvaldības nespēj pietiekami ieguldīt klimata aizsardzībā, enerģijas vai satiksmes pārejā. Pašvaldību ieguldījumu deficīts jau ir 186 miljardi eiro, un tas turpinās pieaugt. Pašvaldību izdevumi pieaug, bez būtiskas ietekmes uz ienākumiem, kas ir ne tikai inflācijas dēļ, bet arī uz sociālo izmaksu palielināšanu, krīzi par mājokļu tirgu un nepietiekamu slimnīcu finansēšanu. Prognoze pašvaldības finansēšanas bilancē kārtējam gadam ir vairāk nekā 7 miljardi eiro, kas papildina krasu kritumu no iepriekšējā gada par 8 miljardiem eiro.