Gaisa kvalitāte Štrālzundā: smalko putekļu līmenis brīdina iedzīvotājus!

2025. gada 10. janvārī Štrālzundā tika publicēti aktuālie gaisa kvalitātes mērījumi. Kņeperdamas mērīšanas stacija reģistrēja smalkas putekļu daļiņas (PM10) uz kubikmetru gaisa. PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru, lai gan šo vērtību var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā. Gaisa kvalitāti mēra, izmantojot trīs vērtības: cietās daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons.

Noteiktie gaisa kvalitātes ierobežojumi klasificē kvalitāti dažādās kategorijās. “Ļoti slikts” ir definēts kā slāpekļa dioksīds virs 200 μg/m³, cietās daļiņas virs 100 μg/m³ un ozons virs 240 μg/m³. “Sliktā” kategorija ietver slāpekļa dioksīdu no 101 līdz 200 μg/m³, cietās daļiņas no 51 līdz 100 μg/m³ un ozonu no 181 līdz 240 μg/m³. Vērtības no 41 līdz 100 μg/m³ slāpekļa dioksīda, 35 līdz 50 μg/m³ smalko putekļu un 121 līdz 180 μg/m³ ozona tiek klasificētas kā “mērenas”.

Cieto daļiņu piesārņojums un ietekme uz veselību

Ir sniegti īpaši ieteikumi attiecībā uz ietekmi uz veselību. Ja gaisa kvalitāte ir “ļoti slikta”, jutīgiem cilvēkiem vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām. Ja gaisa kvalitāte ir “slikta”, ieteicams izvairīties no intensīvām āra aktivitātēm. Ar “mērenu” gaisa kvalitāti īslaicīga ietekme uz veselību ir maz ticama, taču iespējama jutīgiem cilvēkiem. Tomēr ar “labu” un “ļoti labu” gaisa kvalitāti nav sagaidāma negatīva ietekme uz veselību.

Ne mazsvarīgs faktors, kas veicina smalko putekļu piesārņojumu, ir uguņošana Vecgada vakarā. Vecgada vakarā izdalās ap 2050 tonnu smalko putekļu, no kuriem 1500 tonnas, t.i., 75%, rodas pašā naktī. Šīs smalkās putekļu daļiņas ir sīkas, neredzamas putekļu daļiņas, kas var kaitēt jūsu veselībai.

Papildus vietējiem mērījumiem tika publicēts arī visaptverošs ziņojums par smalko putekļu piesārņojumu Vācijā. Attiecīgi Federālā vides aģentūra ir reģistrējusi smalko putekļu mērījumus attiecībā uz PM10 kopš 2000. gada un attiecībā uz PM2,5 — kopš 2008. gada. Liels mērījumu tīkla blīvums ir īpaši lielpilsētu teritorijās, kur daudzi emitētāji, piemēram, satiksme un rūpniecība, rada slogu.

Gada vidējās PM10 vērtības kopš 1990. gadiem ir samazinājušās no aptuveni 50 µg/m³ līdz 15–20 µg/m³ mūsdienās. Kamēr PM10 robežvērtības 40 µg/m³ nav pārsniegtas kopš 2012. gada, diennakts vidējās vērtības 50 µg/m³ drīkst pārsniegt ne vairāk kā 35 dienas gadā. Tomēr augsta PM10 koncentrācija var rasties īpaši sausās ziemās un karstās vasarās, piemēram, 2017. gadā.

Šie dati izceļ PM10 un PM2,5 nozīmi gaisa piesārņojuma kontrolē un iespējamo ietekmi uz veselību, ko rada ilgstoša cieto daļiņu iedarbība, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības un plaušu vēzi. Mērījumi Vācijā tiek veikti aptuveni 200 stacijās, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par gaisa kvalitāti.