Klimata samits Belemā: protesti un strupceļš izšķirošajās sarunās

Klimata samits Belemā: protesti un strupceļš izšķirošajās sarunās

Šodien, 2025. gada 15. novembrī, starptautiskās sarunas ANO klimata samitā Belemā saskaras ar kritisku posmu. Daudzām vides organizācijām pēc COP30 pirmās nedēļas ir pretrunīgs vērtējums, norādot, ka sarunās nav progresa. Pilsoniskā sabiedrība aicina veikt fundamentālus pavērsienus klimata un mežu aizsardzībā. Greenpeace pauž asu kritiku par sarunu strupceļu un pieprasa skaidras saistības cīnīties pret mežu izciršanu.

Organizācijas atzinīgi vērtē jaunu tropu mežu fondu, kas tiks uzsākts šajā samitā, kā svarīgu soli cīņā pret mežu izciršanu. Tomēr valstu pienākums maksāt joprojām ir brīvprātīgs, kas liek apšaubīt tā efektivitāti. Greenpeace Austrijas klimata eksperts Jasmins Duregers aicina paātrināt sarunas, lai sasniegtu vēlamo 1,5 grādu rīcības plānu, kas vērsts uz klimata un mežu aizsardzību.

Protesti un pretestība

Sarunas pavada spēcīgi protesti. Pamatiedzīvotāju grupas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir aktīvas un pieprasa klimata taisnīgumu un savu teritoriju aizsardzību. Īpaši iespaidīgs bija laivu protests, kurā piedalījās vairāk nekā 200 kuģi, tostarp Greenpeace flagmanis "Rainbow Warrior". Turklāt paralēli ANO Klimata pārmaiņu konferencei notiek “Tautas samits”, kurā piedalās simtiem organizāciju.

Sestdien cauri Belemas centram virzās liels protesta gājiens, kurā piedalās tūkstošiem pamatiedzīvotāju un klimata aktīvistu. Šīs demonstrācijas parāda spiedienu, ko vietējie aktīvisti izdara uz valdībām, lai tās aizsargātu dabu un klimatu. Pamatiedzīvotāju uzmācīgās blokādes konferences galvenās ieejas priekšā uzsver viņu prasību nopietnību.

Koncentrējieties uz tropu mežu fondu

Sarunu centrālais punkts ir Tropu mežu fonds (TFFF), kura mērķis ir atalgot tropu mežu valstis par mežu izciršanas līmeņa samazināšanu. Tropu mežu fondam ir potenciāls koordinēt ar mežu izciršanu saistītos pasākumus Brazīlijā un citās valstīs. Tomēr Greenpeace norāda, ka cilvēki bieži pelna naudu, iznīcinot mežus, lai gūtu īslaicīgu peļņu. Šāda prakse ietver koku ciršanu, mežu pārveidošanu par plantācijām un zemes izciršanu lauksaimniecības zemei.

Neskartu lietus mežu nozīmi nevar pārvērtēt. Tie ne tikai uzglabā CO₂, regulē klimatu un nodrošina nokrišņu daudzumu, bet arī ir ļoti svarīgi nodrošinātībai ar pārtiku un reģionu stabilitātei. Saskaņā ar WWF datiem lietus meži ir mājvieta aptuveni divām trešdaļām pasaules bioloģiskās daudzveidības, un tāpēc tie ir būtiski daudzu sugu izdzīvošanai un ekosistēmu līdzsvaram.

Politiskās saistības un perspektīvas

Austrijas klimata ministrs Norberts Totšnigs Belemā uzturēsies otro sarunu nedēļu un saskaras ar asu kritiku, jo īpaši no Greenpeace puses, kas viņu apsūdz starptautiskā klimata finansējuma samazināšanā. Tāpat viņam tiek izteikts aicinājums atteikties no ES mežu izciršanas regulas blokādes. Turklāt vides organizācijas pieprasa no Vācijas skaidru finansiālu apņemšanos atbalstīt tropu mežu fondu, lai atbalstītu globālās prasības pēc klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības.

COP30 sarunas ir paredzētas tuvākajās dienās, un pilsoniskā sabiedrība cer uz drīzu vienošanos, kas vērsta gan uz klimata aizsardzību, gan uz vērtīgu lietus mežu saglabāšanu. Starptautiskās sabiedrības apņemšanās ir ļoti svarīga, lai kopīgi cīnītos pret klimata pārmaiņu draudiem.

Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet rakstus no vienna.at, Greenpeace un WWF.