Robežkontrole un Kickls cīņa: Eiropas identitāte uz sliekšņa!

Robežkontrole un Kickls cīņa: Eiropas identitāte uz sliekšņa!

2025. gada 30. maijā migrācijas debates Eiropā ieņēma galveno lomu starptautiskajā konferencē Ungārijā, kurā kā ievērojams runātājs uzstājās FPÖ vadītājs Herberts Kikls. Skaļi Cosmo Kikls migrācijas jautājumu raksturoja kā izšķirošu Eiropas nākotnei un iestājās par kopīgu rīcību pret Eiropas Savienības ietekmi. Šī runa notika politiski uzlādētā vidē, ko iezīmēja arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbana nepārprotams atbalsts.

Kikls konferenci raksturoja kā “politiskās cīņas klubu”, kurā pret globālistiem bija jāaizstāv tādi jautājumi kā dzimtene, brīvība, patiesība un tradīcijas. Šī retorika atspoguļo plašu Eiropas politikas virzienu, kas iebilst pret migrantiem labvēlīgu politiku un iestājas par ierobežojošāku imigrācijas politiku.

Pašreizējie notikumi Vācijā un Austrijā

Nākamajā konferences dienā Vācija skaļi plāno Telepolis Pastiprināta robežkontrole, kas skar arī robežu ar Austriju. Šis lēmums ir izraisījis zināmu politisko neapmierinātību. Piemēram, bijušais ES deputāts Reinholds Mesners kritizē Kiklu, kuru viņš raksturo kā “fanatisko”, un norobežojas no viņa vēlēšanu reklāmām. Neskatoties uz skarbo kritiku, Kikls tiek uzskatīts par daudzu austriešu iecienītāko kandidātu.

Austrijas federālais prezidents van der Bellens ir pārsteigts par "improvizētajiem" Vācijas pasākumiem un aicina uz ciešāku Eiropas sadarbību. Iekšlietu ministrs Karners no ÖVP Vācijas pasākumus uzskata par savas nostājas apstiprinājumu, taču uzsver, ka neviens bēglis no Vācijas netiks pārņemts. Tas notiek kontekstā, kurā FPÖ atbalsta politisko atbalstu, solot izveidot “Austrijas cietoksni”.

Patvēruma meklētāju skaits un Eiropas realitāte

Debates par migrāciju notiek uz pieaugošā patvēruma pieteikumu fona. 2022. gadā ES bija gandrīz miljons patvēruma pieteikumu, kas ir par 52,1 procentu vairāk nekā gadu iepriekš, teikts ES ziņojumā. Eiropas Parlaments parādās. Īpaši Vācija reģistrēja ievērojamu pirmo pieteikumu iesniedzēju daļu. Lai gan citas valstis, piemēram, Ungārija un Slovākija, reģistrēja ļoti maz pieteikumu, lielākā daļa patvēruma pieteikumu bija no sīriešiem, afgāņiem, venecuēliešiem un turkiem.

Neskatoties uz skaita pieaugumu, joprojām pastāv migrācijas draudu sajūta, ko pastiprina tādu politiķu kā Kikla retorika. Izrādās, pat ja statistika liecina par krīzes dinamikas kritumu, politiskais klimats Eiropā joprojām ir neskaidrs. Patvēruma meklētāju skaits Austrijā ir ievērojami pieaudzis, taču FPÖ caur slēgtām robežām propagandē drošības sajūtu un tādējādi gūst atbalstu.

Pašreizējās politiskās norises un ar migrāciju saistītie izaicinājumi liek uzdot jautājumu par to, kā Eiropa var tikt galā ar pieaugošo patvēruma meklētāju skaitu un ar to saistītajām bailēm. Atliek noskaidrot, vai ir iespējama vienota Eiropas pieeja, vai valstis arī turpmāk liks savas nacionālās intereses augstāk par kopīgiem risinājumiem.