Piemiņas kultūra skolās: bērni uzdod jautājumus par nacionālsociālismu

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rorbahas/Herksheimas mācību seminārā sākumskolas kandidāti gatavojas piemiņas kultūrai un demokrātijas izglītībai.

Piemiņas kultūra skolās: bērni uzdod jautājumus par nacionālsociālismu

Piemiņas un izglītības pilna diena: Pamina studiju seminārs Rorbahā sūta spēcīgu vēstījumu pret aizmirstību!

9. novembrī, 1938. gada briesmīgās Kristallnacht gadadienā, Pamina mācību seminārā Rorbahā notika nozīmīga kultūras un demokrātijas izglītības atceres diena. Šeit topošie sākumskolas skolotāji ir sagatavoti izaicinājumiem, kas saistīti ar izpratnes veidošanu par nacionālsociālismu. Pasākuma rīkotāja apņēmīgā skolotāja Ulrike Marija Regnere uzsver, cik svarīgi ir ne tikai zināt tumšās vēstures nodaļas, bet arī aktīvi tās risināt.

Ieskats pagātnē

Regnere un viņas komanda ir izveidojuši iespaidīgu izstādi, kas pievēršas nežēlīgajām darbībām pret ebrejiem un sinagogu iznīcināšanu Vācijā. "Ikviens, kurš nezina savu pagātni, ir nolemts to atkārtot," saka Regners. Šis vēstījums ir īpaši aktuāls, jo sabiedrība šobrīd saskaras ar ekstrēmisma un rasisma atdzimšanu. Vēl jo svarīgāk ir, lai skolotāji bērnu jautājumus uztvertu nopietni un rūpīgi iepazīstinātu viņus ar holokausta un nacionālsociālisma tēmām.

Pasākums ietvēra arī 120 skolotāju kandidātu ekskursiju uz trim piemiņas vietām Pfalcā un Reinhesenā, lai paši izjustu piemiņas nozīmi. Šīs obligātās vizītes ir daļa no skolotāju apmācības Reinzemē-Pfalcā, kas reaģē uz pieaugošajiem ekstrēmisma draudiem. Regners skaidro, ka sākumskolas vecuma bērniem jau ir jautājumi par holokaustu, un ir ļoti svarīgi uz tiem atbildēt iejūtīgi.

Bērniem draudzīga pieeja izglītībai

Filma par nacionālsociālismu, kuras pamatā bija grāmata “Kad Hitlers nozaga rozā trusi”, mudināja topošos skolotājus aizdomāties par bērniem draudzīgām mācību metodēm. Regners uzsver, ka svarīgi ir likt bērniem izprast pagātnes notikumus, vai nu ar klupšanas akmeņu tīrīšanu, vai ar atbilstošu literatūru. Tādas grāmatas kā Annas Frankas “Grafiskā dienasgrāmata” un “Papa Veidts” ir vērtīgi rīki, lai skaidri un jutīgi nodotu tēmas.